“Jo agrāk tiek pamanīti runas traucējumi, jo vieglāk padodas to korekcija, kas veicama mierīgā gaisotnē, caur rotaļu. Ar pacietību un mīlestību. Nedrīkst nostādīt sevi augstāk, biežāk bērns jāpaņem klēpī un jāsamīļo,” metodes atklāj logopēde Baiba Dzintare.
Katrā vecuma posmā savs
Logopēds diagnosticē jau pavisam mazu bērniņu, kas vēl nerunā: vēro, kā mazulis saprot, izpilda komandas, kā tur krūzīti un dzer, kā uzvedas jaunā situācijā, vai ir interese par rotaļlietām. Tas viss ir ļoti svarīgi, lai prognozētu, kā attīstīsies runa.
Nākamajā posmā — no diviem līdz trim gadiņiem — pievērš uzmanību arī artikulācijai, skaņu un vārdu izrunai. Vecākiem šajā periodā ir jāseko līdzi, lai bērns vērotu viņu lūpas. Garās izelpas veidošanai svarīgi ir dažādi pūšanas vingrinājumi — ar vatīti, spalviņu, vēja dzirnaviņām. Ja nav garās izelpas, neattīstās elpošanas sistēma un ir grūti sākt runāt.
Kad bērnam ir trīs gadi, viņš vēlas rotaļāties, stāstīt, un šajā periodā ir ļoti svarīgi viņu uzklausīt. “Bieži vecāki saprot, ko bērns grib, un to tūlīt dod, taču labāk lai bērns ne tikai parāda, bet pats pasaka: jā, es gribu mašīnu. Vēl labāk, ja teikumiņu atkārto. Ļoti palīdz muzikālās grāmatiņas, attīstību veicinošas rotaļlietas, spēles, arī datorā.”
Četros gados bērnam jau jāizrunā visas skaņas, izņemot “r”, kas ir grūtāka, artikulācijai vajag papildus izpildīt mēles vingrinājumus. Šajā vecumā attīstās valodas sistēma: bērni jau prot skaisti pastāstīt par attēlu — kas, kur, kā notiek. Stāstījumu veicina ar jautājumiem, lai liktu domāt — kāpēc notiek.
Piecos, sešos gados sākas obligātā sagatavošana skolai, tas ir svarīgākais periods bērna dzīvē. Īpaša uzmanība tiek pievērsta burtiem, skaņām, rakstīt un lasīt mācīšanai. Tāpēc sākam ar pavisam mazajiem — lai vēlāk būtu vieglāk atcerēties burtus, attiecināt tos uz skaņu, savilkt kopā, rakstīt.
Atver saudzīgi kā ziediņu
Pirmsskolā svarīgi celt bērna pašapziņu, jo daudzi atnāk nedroši, kautrīgi, nerunā. Ir vajadzīgi vairāki mēneši, lai nodibinātu kontaktu, vērtu vaļā kā ziediņu, pa lapiņai. Nedrīkst šo lietu paātrināt, sasteigt! Bērniem, kuriem ir vajadzība, logopēdiskās nodarbības notiek visu gadu vienu reizi nedēļā. Logopēdiskajā grupiņā, kur mācās bērni ar dažādiem valodas un runas traucējumiem, nodarbības notiek katru dienu. Šajā vecumā bērna uzmanība noturama aptuveni pusstundu, un jāpaspēj veikt vingrinājumu pie spoguļa, pūšanas vingrinājumu, paplašināt vārdu krājumu, jāmācās dzejoļi, saistošā runa. Kā balva, atpūta ir smilšu terapija — rotaļāšanās smilšu kastē. “Vecākiem iesakām, ko papildus var darīt mājās. Dažos gadījumos palīdz košļājamās gumijas košļāšana, kas attīsta žokļa muskulatūru. Citkārt piemērotāki atslābinošie vingrinājumi,” norāda logopēde.
Bērnu vecākiem, kuru mazuļi neapmeklē bērnudārzu, logopēde iesaka aizvest bērnu pie speciālista. Vecāku sirdsmieram B. Dzintare iesaka apmeklēt logopēdu: “Pēc konsultācijas speciālists sniegs atzinumu, ka “mājas bērnam” ar valodu viss kārtībā un tā atbilst viņa vecumam, vai, konstatējis traucējumus, nozīmēs speciālās nodarbības. Jo agrāk veikta diagnostika, jo produktīvāks darbs. Mūsu valstī ir arī speciālisti — mikrologopēdi, kas nodarbojas ar agrīnās attīstības diagnostiku. Jau pusgada vecumā iespējams izvērtēt, vai ir paaugstināts, pazemināts tonuss rociņās, kājās, lūpās. Tad māmiņa pati viegli, rotaļīgi darbojoties, var novērst visas nepilnības.”
Iesaista arī citus
speciālistus
Mainoties zobiem, parasti parādās fizioloģiskā svepstēšana, par to nav jāuztraucas. Savukārt, ja mēlītes līšanu starp zobiņiem diagnosticē agrākā vecumā, to var vingrināt. “Šļupstošajiem, svepstošajiem bērniņiem esmu novērojusi nepareizu stāju. Ja pleciņi pavirzīti uz priekšu, nenotiek pareiza elpošana, mēles muskulis sasprindzinās un nenonāk tur, kur tam jābūt — aiz priekšējiem apakšējiem zobiņiem. Ieteicams apmeklēt ārstniecisko vingrošanu, peldēšanu, kas sekmē pareizas stājas veidošanos, mugurkaula attīstību.”
Ļoti labs rezultāts, ja logopēds strādā kompleksi ar fizioterapeitu, masieri, psihologu. Kad nepieciešams noteikt bērna dzirdes līmeni, visbiežāk jāapmeklē Latvijas Bērnu dzirdes centrs Rīgā. Bieži izrādās, ka tie nav dzirdes traucējumi, bet vajadzīga aizdegunes vai vidusauss iekaisuma ārstēšana. Arī tie, kuri stostās, ir logopēda redzeslokā. Stostīšanās neiedzimst, iedzimt var nervu sistēmas jutīgums. Bērns atdarina arī pieaugušā runas traucējumus. To noteikti vajag parādīt speciālistam, jo katrs gadījums ir individuāls, un traucējumi dažādi kombinējas. Ir psiholoģiskas un dažādas citas veselības problēmas. Ja bērns nerunā piecos gados, palīdzība vajadzīga steidzami.
Pirmsskolas vecumā uzmanība tiek pievērsta fonemātiskās dzirdes attīstīšanai: lai pareizi uzrakstītu, jāprot precīzi atšķirt skaņas.
“Runas traucējumi paši no sevis nepazūd, jābūt mērķtiecīgam korekcijas darbam,” uzsver B. Dzintare. “Lasīšanas un rakstīšanas traucējumi pāriet mācīšanās un uzvedības problēmās — nevēlēšanās piedalīties nodarbībās, skolotāja pra-
sību ignorēšana utt.”
Korekcijas nodarbības ar logopēdu notiek caur rotaļu, bet tas ir arī ļoti intensīvs bērnam grūts darbs. Speciālistam ļoti smalki jājūt robeža, cik daudz drīkst piespiest, un videi jābūt maksimāli labvēlīgai. Par katru sasniegumu bērns tiek apbalvots ar labiem vārdiem, uzlīmīti. Tikai pozitīva attieksme bērnā rada vēlmi darīt vairāk un labāk. ◆
