Jau vairākus gadus, iesaistoties projektos un iegūstot Eiropas Savienības finansējumu, Aizkraukles novada pašvaldība labiekārto atpūtas vietas pie Daugavas un Lasmaņa karjera Aizkraukles pagastā. Kas līdz šim ir paveikts un vai atpūtnieki labiekārtotās vietas saudzē, to “Staburags” brauca lūkot kopā ar vislabāko vietējo gidu — pagasta pārvaldes vadītāju Jāni Bāliņu, jo tieši viņš ir labiekārtošanas sācējs un uzraudzītājs.
Lasa kartes gabalus
Izbraucot no Aizkraukles, vēl pirms HES nogriežamies pa labi, sekojot norādei “Dabas parks Daugavas ieleja”. Un turpat ir arī atbilstoši projektam izgatavotais stends ar atpūtas vietu norādēm. Tas tur ir jau otro gadu. Tādu novietoja arī netālu no Aizkraukles luterāņu baznīcas, taču kāds norāva un saplēsa kartes stūri. “Salasījām kartes gabalus, gribējām salīmēt, taču vienas daļas pietrūka, tādēļ par pašvaldības līdzekļiem atjaunojām visu karti, un tas maksāja ap 70 latu,” stāsta Bāliņa kungs. “Pēc projektu pabeigšanas pašvaldība ir atbildīga par izgatavoto inventāru, visam jābūt nevainojamā kārtībā piecus gadus. Vai tā ir, situāciju novērtē arī atbildīgo institūciju pārstāvji, un pēdējoreiz pārbaude bija oktobrī.”
Pēc vairākiem kilometriem ir norāde “Atpūtas vietas “Daugavkrasti””, un pēc puskilometra jau esam galamērķī.
“Nosaukums “Daugavkrasti” ir dots tādēļ, ka visas atpūtas vietas ir Daugavas krastā, netālu cita no citas: Lasmaņa karjers, “Senleja” un “Saķis”,” stāsta Bāliņa kungs.
Kur visvairāk nomīda, tur ierīko
Visas atpūtas vietas ieskicētas jau 2004. gadā, kad izstrādāja dabas parka “Daugavas ieleja” aizsardzības plānu. Tās nav izvēlētas nejauši, bet gan vērojot cilvēku pulcēšanās vietas — kur visvairāk ir nomīdīta zāle, izmētāti atkritumi. Tur arī sakopta apkārtne, izpļauta zāle, izcirsti krūmi, izrauti celmi, ierīkoti galdi, soli un atkritumu tvertnes. Solu un galdu izgatavošanai līdzekļus piešķīrusi arī biedrība “Daugavas savienība”. Atpūtnieki lielākoties prot to novērtēt — ir ērti, nav jāsēž zālē, taču gadoties arī, ka uz galda kāds uzliek karstu pannu vai katlu. Savukārt citā projektā, ko nesen īstenoja skrīverieši, zagļi aizveduši divus solus.
Bāliņa kungs rāda citu vietu Lasmaņa karjera krastā — to paredzēts norobežot, lai ar auto nevarētu piebraukt. Citādi vieni atpūtnieki izklāj segu un sauļojas, bet citi ar mašīnu brauc virsū. Kādreiz no karjera ņemta grants Pļaviņu HES būvei, bet pēc spēkstacijas uzcelšanas karjeru savienoja ar Daugavu, ierokot cauruli, un karjers pieplūda ar ūdeni. Kopš tā laika tā ir iecienīta peldvieta gan cilvēkiem, gan putniem — pat oktobra vidū tur vēl varēja redzēt gulbjus.
Inventāru
saudzē
Projektā “Ilgtspējīga dabas resursu saglabāšana Zemgalē”, kas īstenots pagājušajā gadā un ko paralēli sešās pašvaldībās koordinēja Zemgales plānošanas reģions, pie karjera ierīkots pludmales volejbola laukums ar norobežojošu sietu, lai bumba neiekristu ūdenī. Pašlaik laukums “atpūšas”, tīkls noņemts, jo sezona ir beigusies. Bet vasarā te bija liela rosība, un atpūtnieki inventāru esot saudzējuši. Tā kā volejbola laukumā smiltis ir kļuvušas cietas kā galds, pavasarī tās paredzēts nomainīt ar irdenākām, kuras pēc lietavām neblietējas.
Lasmaņa karjera pretējos krastos uzbūvētas divas ekoloģiskās tualetes, un arī tās atpūtnieki cenšas lietot kulturāli.
“Tā kā Zemgales plānošanas reģions organizēja vienotu iepirkumu, tualetes visos sadarbības pagastos ir vienādas, piemēram, ja aizbrauksiet uz Vilces vai Saukas pagastu, redzēsiet tādas pašas dzeltenas mājiņas, solus un galdus,” stāsta Bāliņa kungs. “Ekoloģiskajām tualetēm ir betonēta savākšanas tvertne, lai netiktu piesārņota apkārtējā vide.”
Pirms svētkiem
aizņem laikus
“Atpūtas vieta ar nosaukumu “Saķis” Daugavas krastā bija jau tad, kad es vēl biju mazs zēns,” stāsta Jānis Bāliņš. “Kāpēc tāds nosaukums, tas man nav zināms, bet cilvēki te braukuši gadiem ilgi — peldēties, makšķerēt. Reiz kāda ģimene bija uzslējusi teltis, un savs saulessargs bija arī sunim.”
Vieta ir skaista — bērzu ieskauta, ar piekļuvi Daugavai. Kāds zemes īpašnieks vēlējies paplašināt savas zemes robežu, pievienojot arī skaisto bērzu birzi, tomēr pašvaldībai izdevies vietu nosargāt.
Pie Daugavas ir arī vairākas atpūtas vietas ar nosaukumu “Senleja” — kādreiz netālu bija dārzniecība “Senlejas”. No tām paveras skaista Daugavas ainava. Pēdējos divus gadus vienu atpūtas vietu jau vairākas dienas pirms Līgosvētkiem aizņem atpūtnieki — virs galda un soliem viņi uzslej nojumi un uzceļ teltis.
“Kādreiz apmēram trešdaļa atpūtnieku “nevarēja trāpīt” atkritumu tvertnē, un apkārtnē mētājās pudeles un papīri, bet tagad visi kļuvuši daudz kārtīgāki, un tvertnei garām aizmet tikai retais,” stāsta Bāliņa kungs. “Lai teritorija būtu skaista, sakopta, vasarā te strādā pagaidu algotajos sabiedriskajos darbos nodarbinātie cilvēki, zāģē krūmus, pļauj zāli, bet sezonā atkritumus savācam katru otrdienu.”
Uzbūvē ceļu
Pie Lasmaņa karjera šovasar sāka īstenot un vēl turpina darbus citā projektā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Šis ir pārrobežu projekts, to īsteno arī Lietuvā. Pie karjera top divi grants seguma stāvlaukumi, katrs savā pusē, un tajos varēs novietot 16 automašīnu katrā. Tos neasfaltēs, jo segumam ir jābūt no dabai draudzīgiem materiāliem.
Šovasar pašvaldības zemē gar Daugavas krastu uzbūvēts arī 500 metru garš grants ceļš ar nobrauktuvēm uz atpūtas vietām un caurteku Lipsēnu strautā. Ceļš savieno Lasmaņa karjeru ar divām citām atpūtas vietām — “Senleju” un “Saķi”. Kādreiz turp bija jābrauc pa privāto zemi un bioloģiskajām pļavām, saimnieks to atļāva, taču, ja zeme nonāktu kāda cita īpašumā, kādu rītu varētu pamosties un ieraudzīt — ceļam priekšā barjera, kā tas ir kaimiņu pagastos. Ceļa būve un stāvlaukumi izmaksāja apmēram 26 000 latu, pašvaldības līdzfinansējums ir 10 700 latu. Darbus veica SIA “Skalds”, un ceļu drīzumā paredzēts pieņemt ekspluatācijā.
Atpūtas vietas Daugavas krastā ir paredzēts labiekārtot arī turpmāk, jo teritorija ir plaša, un darāmā te vēl ir daudz.
