Gribu mazliet parunāt par dzīvi.
Esmu pensionāre, un, tā kā man ir daudz brīva laika, gara gudrības smeļos grāmatās. Es arī jums ieteiktu tajās ielūkoties, nevis skraidīt pa sapulcēm un braukalēt uz ārzemēm. Dzirdēju, ka nākamajā gadā grasās pacelt cenu alum. Nu to nu gan nedariet! Ne jau sava veča dēļ to saku (viņš jau man to strebj trīsreiz dienā), bet šāda rīcība jums pašiem var slikti beigties. Nule izlasīju ”Šveika piedzīvojumus”. Gribu jums atgādināt viņa teikto: tās valdības, kas paceļ cenu alum, ātri krīt! Bet jūs taču to negribat, vai ne?
Šajās dienās daudziem, kam platāka krūts, dod ordeņus. Nesaprotu, kāpēc mana simpātija Šleserīts aizmirsts? Viņš ir gana plecīgs un izdarīgs arī! Kādu platu šoseju Koknesē uztaisīja! Nebija lepns, atbrauca ciemos. Un cik viņam smuks mētelis ar kaut kāda zvēra apkaklīti! Un lētās lidmašīnu biļetes arī ir viņa nopelns! Tagad visi mani nabadzīgie radi izlidojuši no valsts. Uz svētkiem gaidu viņus atpakaļ ar dāvanām. Pagājušoreiz atveda saldumus un vienu krūzīti ar Anglijas karodziņu sānos.
Vēl es nesaprotu, kāpēc visi vaimanā par “Parex bankas” krīzi. Ko tad vienkāršs mirstīgais var zaudēt? Viņam taču ir tikai kredīti. Es, piemēram, pensijas atlikumu, tāpat kā vairums pensionāru, nelieku bankā, bet nospēlēju televīzijas spēlē “Zelta drudzis”. Naudai taču patīk, ka to groza.
Vai, cik viegli palika, kad parunājos ar gudriem cilvēkiem!