Kur tu pazudusi? Ielīdusi tajos Rīgas mūros un galvu vairs ārā nebāz no sava cietokšņa. Saprotu tevi — mēs taču abas esam riska grupā! Man jau arī ir tāpat. Es no mājas tagad izeju retāk. Kā gatavojos iet ārā, tā televīzijā dzirdu: “Paliec mājās!” Rodas tāds iespaids, ka viņi mani izseko. Bet man taču ēst gribas! Indriķis baidās iet uz veikalu. Viendien piezvanīju savai radiniecei, kura dzīvo viena pati. Viņa bija tik omulīgā garastāvoklī, ka man jau radās iespaids, vai nav putni galvā. Tagad taču visi ir ļoti nopietni. Bet, nē! Izrādās, viņai tīri interesanta dzīve. No rīta pieceļoties, padzerot kafiju, pēc tam sasveicinoties ar tīklu operatoru. Es jau domāju, ka viņai kāds draugs uzradies, bet patiesībā tas ir zirneklis, kas dzīvo istabas kaktā un kuru sauc Hugo. Pēc tam viņa vērojot, kā strādā “tīkla dizaineres” Fanija un Klementīne — pie lustras. Tad atverot logu un ieklausoties izlūka dzeņa ziņojumā. Pēc tam sākot kalpošanas misiju savam resnajam runcim. Redz, kā! Es tagad arī kaļu plānus, kā dažādot savu dzīvi. Galvenais, vajag radošu piegājienu!
Palieku, atbildi gaidot — Izabella
