Agita Fībiga pa dzīvi iet augstu paceltu galvu, prieku sirdī un gaišām domām par nākotni. Tuvāko ģimenes locekļu pulkā vakar atzīmēta jubilāres 42. dzimšanas diena. Vislabākā dāvana bijusi viesošanās pie jaunākās māsas Vācijā.
Pieķer vīna “testēšanā”
Agita dzimusi Bauskā, bet līdz 4. klasei par mājām sauca Skrīverus. Tad mamma iepazinās ar jaunjelgavieti Edvīnu, un ģimene pārcēlās uz Daugavas otru krastu. Agita ir vidējā trīs māsu pulciņā, Evija ir trīs gadus vecāka, bet pastarīte Krista — 12 gadu jaunāka. “Bērnībā ar vecāko māsu mēdzām strīdēties. Māsa ar kaimiņu meiteni neņēma mani kompānijā spēlēties. Kā jau sīkā, gāju pakaļ, dabūju pretī ar mestiem āboliem pa kājām un pieri. Kad piedzima Krista, auklēju viņu, ar jaunāko māsu man ir ļoti labas un tuvas attiecības, spēcīga saikne. Es viņai ļoti uzticos, stāstu visu. Māsu attiecības ir mūžīgas. Viņas ir manas labākās un tuvākās draudzenes. Mamma ir mūsu stūrakmens, viņas mīlestība ir kā aplis, kam nav ne sākuma, ne beigu. Tā apļo un apļo aizvien plašāk, skarot ikvienu, kas tai pietuvojas. Aptver tuvākos kā rīta dūmaka, sasilda kā pusdienlaika saulīte un apsedz ar tik skaistu seģeni kā vakara zvaigžņotā debess,” teic jubilāre. Agita. Viņas vecāki un māsa Evija dzīvo Jaunjelgavā, savukārt Krista jau vairākus gadus dzīvo Vācijā. Agita vismaz reizi gadā apciemo māsu tālienē, šonedēļ jubilāre atgriezās no divu nedēļu viesošanās vāczemē.
Jubilāres mamma audzināšanā bija stingra, vēl stingrāka bija vecmamma. “Gājām ganīt govis, slaucām. Trīs līdz četras reizes dienā vajadzēja mazgāt trepes, ravēt dārzu un piedalīties ēst gatavošanā. Tolaik smags darbs bija standarts. Tagad es to novērtēju un saku lielu paldies par ieaudzināto darba tikumu. Skolas laikā nebiju pelēkā pele, bet īsti arī neizcēlos. Bijām trīs labākās draudzenes, kas turējāmies kopā. Skolā uzvedos labi, piedzīvojumi sekoja vēlāk, kad sākās diskotēku laiks. Vienu gadījumu atceros — draudzene dabūja vīnu, ielīdām vienā no skolas kabinetiem un pa kluso “iesvētījāmies”. Mūs pieķēra,” stāsta jubilāre.
Restaurē saplīsušo Bībeli
Pēc Jaunjelgavas vidusskolas 9. klases absolvēšanas Agita devās mācīties uz Rīgas poligrāfijas ģimnāziju par grāmatu restaurētāju. “Kopā ar mammu tolaik braucām apskatīt mācību iestādi. Iegāju un sapratu, ka gribu šeit mācīties, un viss. Mūsdienās tā nav pieprasīta profesija, grāmatu restaurētāji nepieciešami pārsvarā baznīcās. Pirmā grāmata, ko restaurēju, bija Bībele. Mājās svēto rakstu grāmata bija ieplēsta, tādēļ ķēros pie darba,” stāsta Agita. Apgūtajā profesijā praksē strādāt gan nesanāca, tā vietā viņa darbojās tipogrāfijā Salaspilī un Aizkraukles “Krauklītī”. Tagad jau ilgus gadus jubilāre ir auklīte pirmsskolas izglītības iestādē “Atvasīte” Jaunjelgavā. Darbs, vide un kolēģi jaunjelgavietei ļoti patīk. Agitai ir liela pieredze darbā ar bērniem. Pēc mācībām Rīgā viņa gadu dzīvoja latvietes ģimenē Zviedrijā un pieskatīja bērnus. Vēlāk Koknesē dāņu ģimenē trīs atvases auklēja trīs gadus.
“Esmu brīva un jūtos labi!””
Attiecībās ar pirmo vīru pasaulē nāca meita, kurai nu jau ir sava ģimene. Agita ir vecmāmiņa mazajam luteklītim Matīsam, kurš dzīvo Aizkrauklē, un mamma sešgadīgam dēlam. “No personīgās pieredzes varu teikt, ka vieglāk audzināt meitenes, viņas pakļaujas disciplīnai. Dēls pēc horoskopa ir Skorpions, iet kā virpulis, grūti ko sarunāt. Smags raksturs. Esmu brīva sieviete un jūtos ļoti labi. Protams, gribas jaunas attiecības, bet galvenais šobrīd dzīvē ir izaudzināt dēlu par kārtīgu, gudru un spēcīgu vīrieti. Šķiršanās iniciatore abās laulības biju es. Ticu, ka šis ir tikai sākums, es tā arī jūtos, ka viss labākais vēl ir priekšā. Pirmajā brīdī pēc šķiršanās uzmācās drūmas domas: “Ārprāts, kā nu es viena tikšu ar visu galā? Kā ar vīriešu darbiem! Un tad es paskatos uz bērnu un saprotu, ka man viss izdosies. Sākums ir grūts, bet tagad ir labi. Esmu priecīga un bieži smaidu.” Agitai sirdij tuvs ir Uģa Kuģa citāts: “Tev ir sapnis? Skrien pēc viņa. Nesanāk? Ej pēc tā! Nevari paiet? Rāpo! Nevari rāpot? Apgulies un guli uz Sapņa pusi!”
Vakar Agita ģimenes lokā atzīmēja 42. dzimšanas dienu. Sanākot visiem tuvākajiem kopā, pie galda sēdās vairāk nekā desmit cilvēku. Šogad jubileja nerada īpašas sajūtas, tomēr tas ir lielisks iemesls, lai visi sanāktu kopā un Agita varētu dalīties ar Vācijas brauciena iespaidiem. Šobrīd Agitai nepietiek laika pievērsties saviem vaļaspriekiem, taču jubilejas priekšvakarā viņa atzīst, ka vēlētos apgūt vācu valodu, lai brīvāk komunicētu ar Kristas draugu loku. ◆
