Ievērojamajam pļaviņietim — rakstniekam un tulkotājam Kārlim Štrālam — 25. novembrī apritētu 130 gadu. Jau 40 gadu viņa nav mūsu vidū. Piemiņas pasākums bija noorganizēts Pļaviņu Bārukalna kapsētā, pie Kārļa Štrāla atdusas vietas. Vēlāk viesi pulcējās “Skaldulejās”.
Kārlis Štrāls dzimis Bebrulejā, un viss viņa mūžs bijis saistīts ar Daugavu. Pļaviņu novada bibliotēkas darbiniece Ineta Grandāne piemiņas pasākumā stāstīja, ka, tāpat kā citu latviešu ģimeņu bērniem, arī Kārlim Štrālam nebija lielu iespēju mācīties augstās skolās. Tomēr tas viņu neatturēja izglītoties, pēc kā rakstnieks visu mūžu tiecies. Pats Kārlis Štrāls atzinis, ka labākā skolotāja tomēr bijusi dzīve. Tas redzams viņa literārajos darbos. Pateicoties Kārļa Štrāla tulkotāja devumam, mēs tagad latviešu valodā varam lasīt daudzu ievērojamu autoru darbus.
Rakstnieka un tulkotāja dzimtās mājas “Skaldulejas” joprojām lepni stāv kalna galā, un jubilejas reizē viesus tajās uzņēma rakstnieka meita Austra Štrāla. Viņa dzīvo Rīgā un Pļaviņās lielākoties ir vasarās, kad šajā mājā bieži vien sabrauc kuplās Štrālu saimes pārstāvji. “Skaldulejās” vēl saglabāts viņas tēva rakstāmgalds un citas lietas.
Šo māju atceras arī pļaviņietis dzejnieks Mārtiņš Elmārs Siliņš, kurš bieži viesojies pie rakstnieka “Skaldulejās”.
— Jauks un labsirdīgs cilvēks. Atceros viņu sēžam dīvānā, kamēr mēs, bērni, spēlējāmies turpat netālu, — atmiņās dalās Kārļa Štrāla brāļa Jāņa meita Rūta Baginska. Viņas tēvs bijis prasmīgs amatnieks un “Skaldulejām” gatavojis mēbeles.
— Mūsmājās Kārli Štrālu dēvēja par krusttēvu. Viņš bija cilvēks, kurš daudz nerunāja, bet, kad ko teica, apkārtējie viņā ieklausījās. Pat Andrejs Upīts reiz sacījis: kur vēl atradīsiet tādu vārda meistaru, kāds ir Kārlis Štrāls! Pateicoties radošajai gaisotnei, kas bija ap viņu, esmu iemīlējusi literatūru. Krusttēva dzimšanas dienā mēs allaž pulcējāmies “Skaldulejās”, — sacīja Kārļa Štrāla brāļa gleznotāja Aleksandra Štrāla mazmeita Maija Tropa. Tā bija arī šoreiz.
