Darba dēļ maina dzīvesvietu. Kad Mēmelē sāk putot palu ūdeņi, dzimšanas dienu svin kurmenietis Raitis Vidovskis.
Darba dēļ maina dzīvesvietu
Kad Mēmelē sāk putot palu ūdeņi, dzimšanas dienu svin kurmenietis Raitis Vidovskis. Šopavasar viņam — 40. Raitis kopā ar sievu Mudīti audzina sešus bērnus — divas meitas un četrus dēlus — un strādā Imigrācijas dienestā.
— Dzimšanas dienu parasti svinu ģimenes lokā — nav jau laika rīkot lielas svinības, jo daudz jāstrādā, — saka Vidovska kungs. — Parasti bērni sagādā kādu patīkamu pārsteigumu — uzzīmē apsveikumus, un tieši šīs dāvanas ir vismīļākās. Pašu gatavoti apsveikumi bija arī Valentīna dienā, mammai — 8. martā. Klājam svētku galdu un vakaru pavadām kopā.
Raitis Vidovskis pēc izglītības ir veterinārfeldšeris, taču, kad bija jāsāk strādāt, izrādījās, ka šai profesijai pieprasījuma vairs nebija, un līdz dienestam armijā viņš strādāja par traktoristu Valles kolhozā. Pēc tam kļuva par robežsargu.
— Tolaik dzīvojām Vallē. Izbraukāt uz darbu Kurmenē bija sarežģīti. Arī ceļš bieži vien bija slikts, tāpēc pārcēlāmies dzīvot Kurmenē, — saka Raitis Vidovskis. — Šobrīd labs darbs ir liela vērtība, un dzīve tam bieži vien ir jāpakārto. Sākumā robežsarga darbs nebija viegls, taču — vajadzīgs. Kopš Latvija pievienojusies Šengenas līguma zonas valstīm, lielākā daļa robežsargu kļuva par imigrācijas inspektoriem. Arī es. Darbs gan tad, gan tagad ir nemierīgs. Jāstrādā ar cilvēkiem, un katra diena ir atšķirīga.
Lielu prieku jubilāram sagādā bērnu panākumi mācībās un sportā.
— Katra mācību gada noslēgumā skolā nosauc labākos, — teic Vidovska kungs, — un mani bērni bieži ir labāko vidū. Prieks, ka viņiem veicas, jo bez labas izglītības vairs nevar iztikt.
Brīvo laiku Vidovska kungam patīk pavadīt kopā ar ģimeni. Taču, kad kļūst siltāks, viņš ņem makšķeri un bieži vien kopā ar vecāko dēlu dodas uz Mēmeles krastu makšķerēt.
— Man patīk copēt ar gruntsmakšķeri, — teic jubilārs. — Ziemā gan uz upi neeju. Pārvietoties pa ledu tomēr ir bīstami. Turklāt Mēmele ir diezgan strauja upe, un ledū no apakšas veidojas izskalojumi, kurus nevar redzēt. Šķiet, ka šī ir arī samērā sekla upe, taču tā nav. Seklāki un straujāki posmi mijas ar dziļākiem atvariem, kur ir īstā vieta iemest gruntsmakšķeri. Var vilkt labus balto zivju lomus. Šobrīd vēl lāgā neķeras — jāgaida, līdz noskries palu ūdeņi.
Mītam dzīvoklī, taču, kā jau gandrīz visiem lauciniekiem, ir arī dārziņš, kurā izaug bietes, kartupeļi, burkāni un zaļumi pašu galdam. Zeme jau žūst, drīz varēs sakārtot dobes un sākt sēt.
Rudeņos visi kopā braucam sēņot. Parasti uz Zalves siliem. Ogošana mežā gan man īsti nepadodas. Dārzā pie ogukrūma — tā ir cita lieta.
