Likumā “Par sociālo palīdzību” ir noteikta valsts un pašvaldību atbildība sociālās palīdzības sniegšanā.
Likumā “Par sociālo palīdzību” ir noteikta valsts un pašvaldību atbildība sociālās palīdzības sniegšanā. Sociālās aprūpes pakalpojumus iespējams saņemt dzīvesvietā vai institūcijā, tas ir, pansionātā.
Pašvaldības atbildīgas par bērnunamiem un patversmēm, kur mīt bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni no 2 gadu vecuma. Latvijā ir 55 bērnunami patversmes, un tur dzīvo apmēram 2,5 tūkstoši bērnu. Pašvaldības rūpējas arī par veco ļaužu un invalīdu ar fiziskajiem traucējumiem pansionātiem. Mūsu valstī ir 59 šādi pansionāti ar vairāk nekā 4 tūkstošiem iemītnieku.
Valsts atbildībā ir bērnu bāreņu aprūpes centri, kas paredzēti bērniem no dzimšanas līdz 2 gadu vecumam, ja bērns ir vesels, un līdz 4 gadu vecumam, ja bērns ir slims.
Latvijā ir seši bērnu bāreņu aprūpes centri, un tajos dzīvo apmēram 700 bērnu. Valsts atbildīga arī par specializētajiem bērnu sociālās aprūpes centriem, kuros uzturas bērni ar garīga rakstura traucējumiem no 4 līdz 18 gadu vecumam. Latvijā ir trīs specializētie bērnu sociālās aprūpes centri, un tajos mīt vairāk nekā 400 bērnu.
28 specializētajos pansionātos jeb centros personām ar garīga rakstura traucējumiem ir vairāk nekā 4 tūkstoši klientu.
Kā var saņemt sociālo aprūpi kādā no šīm institūcijām?
Par bērnu nosūtīšanu uz šīm institūcijām atbildīga bāriņtiesa vai pagasttiesa. Pieaugušajiem pašiem ar iesniegumu jāvēršas savas pašvaldības sociālās palīdzības dienestā. Pašvaldība izvērtē šī cilvēka situāciju, vajadzības un pieņem lēmumu par sociālās aprūpes formu.
Kādi dokumenti nepieciešami?
Nepieciešams ārsta atzinums par personas veselību, invalīda apliecības kopija personai ar invaliditāti. Pensijas apliecības kopija, ja personai piešķirta pensija.
Kuros rajonos ir lielāks pieprasījums pēc pakalpojumiem aprūpes institūcijās? Uz veco ļaužu institucionālo aprūpi rindu nav. Rindas ir uz specializētajiem valsts pansionātiem jeb centriem personām ar garīga rakstura traucējumiem. Tur rindā ir vairāk nekā 600 cilvēku.
Vislielākās rindas ir tajās apdzīvotajās vietās, kur lielāks iedzīvotāju skaits, piemēram, Lielrīgas reģionā, jo cilvēki vēlas dzīvot pansionātā tuvāk dzīvesvietai.
Likums ir sadalījis valsts un pašvaldību atbildību, tāpēc arī finansējums katram institūciju tipam ir savādāks. Diemžēl pašvaldības cenšas cilvēkus ievietot valsts finansētajās sociālās aprūpes institūcijās. Tas arī ir cēlonis rindām uz valsts institūcijām.
Cik ilgi jāgaida rindā?
Vairāk nekā gadu. Tikmēr sociālās palīdzības dienests nedrīkst atstāt cilvēku bez palīdzības — jānodrošina sociālā aprūpe.
Kā mainījusies valsts politika attiecībā uz cilvēku ievietošanu pansionātos?
Valsts politika vērsta uz to, lai pēc iespējas mazāk cilvēku ievietotu sociālās aprūpes institūcijās. Šīgada 12. martā Ministru kabinets apstiprināja, ka no 2004. gada 1. janvāra, ja valstī būs veikta administratīvi teritoriālā reforma, visas valsts sociālās aprūpes institūcijas ar visu finansējumu nodos pašvaldību pārziņā. Pašvaldības izvēlēsies cilvēkam atbilstošāko aprūpes formu. Prioritāte — aprūpe mājās, jo tā labvēlīgāk ietekmē cilvēku un ir lētāks pakalpojuma veids.
Kur var saņemt papildus informāciju?
Vispirms — savas pašvaldības sociālās palīdzības dienestā. Ja ir problēmas vai jautājumi par valsts sociālās aprūpes institūcijām, jāvēršas Sociālās palīdzības fondā Rīgā, O. Vācieša ielā 4, tālrunis 7615659.
