Tikai šodien aptvēru, ka esmu gauži neriktīga sieviete — es neprotu priecāties. Tāpēc nolēmu mācīties no reklāmām. Piemēram, kā sievietes priecājas, ja viņām laimējas nopirkt pareizo veļaspulveri vai balinātāju!
Tikai šodien aptvēru, ka esmu gauži neriktīga sieviete — es neprotu priecāties. Tāpēc nolēmu mācīties no reklāmām. Piemēram, kā sievietes priecājas, ja viņām laimējas nopirkt pareizo veļaspulveri vai balinātāju! Kā viņas staro, kad bērnam pirmajā skolas dienā žilbinoši balta blūzīte! Nopirku, izmēģināju, bet nekādu īpašu prieku neizjutu.
Kad reklāmās ieraudzīju “taurenīšus”, kurus uzlipina uz vēdera un kuri “apēd” taukus, uzreiz pasūtīju piecus. Veselu mēnesi nostaigāju ar pulsējošu vēderu, kājām un rokām, bet efekta nekāda. Rezultātā “apēsta” bija tikai mana nauda, nevis tauki. Rozālija ieteica labāku variantu — pie vēdera pielikt mobilo telefonu ar vibrozvanu. Pirms tam gan sarunāt draugu, kurš ik pēc piecām minūtēm zvana. Mēneša laikā telefons viņai novibrēja piecus centimetrus.
Kas meklē, tas atrod. Beidzot atklāju sev prieka avotu — katru vakaru man ir akcija “Sapnis”. Princips ļoti vienkāršs. Veikalos paņemu akciju lapas, kurās redzamas preces par mazākām cenām. Akcija man sākas gultā. Pirms gulētiešanas domāju: “Ko es pirktu, ja man būtu nauda?”. Kamēr es lēni apskatu katru preci, man uznāk tāds veselīgs snaudiens, ka no rīta esmu kā tikko piedzimusi. Parasti mana sapņu akcija beidzas vienādi: “Neko nepirktu, jo piedāvājumi ir nekam nederīgi.”.
Izabella
