Kad 17. novembrī Aizkrauklē, Dārza ielas 3. nama otrajā stāvā, izcēlās ugunsgrēks, sadega trīs cilvēki, bet trīs ģimenes, kuras arī mitinājās šajā mājā, palika bez pajumtes. Māja tagad ir nojaukta, bet dzīvi palikušie pārcēlušies uz šīs ielas 1. māju.
Kad 17. novembrī Aizkrauklē, Dārza ielas 3. nama otrajā stāvā, izcēlās ugunsgrēks, sadega trīs cilvēki, bet trīs ģimenes, kuras arī mitinājās šajā mājā, palika bez pajumtes. Māja tagad ir nojaukta, bet dzīvi palikušie pārcēlušies uz šīs ielas 1. māju. Kā viņi dzīvo ziemas aukstumā?
Tūlīt pēc ugunsnelaimes Aizkraukles novada sociālais dienests bez pajumtes palikušajiem cilvēkiem piedāvāja labiekārtotas istabas sociālajā mājā Spīdolas ielā 18.
Normāli dzīvot nevēlas
Divas ģimenes turp pārcelties atteicās, tikai Maija Šilova šo izdevību izmantoja gandrīz mēnesi. Tomēr arī viņai nācās no sociālās mājas aiziet, jo bija grūti pierast pie tur valdošās kārtības. Viņa iemitinājās turpat, kur pārējie — Dārza ielas 1. nama vienistabas dzīvoklī.
Ugunsgrēkā cietušo mantas vēl tagad samestas mājas pagalmā, jo to vietā apģērbu, traukus un citas iedzīves lietas cilvēkiem sarūpēja sociālā dienesta darbinieces. Lai līdz tam neapdzīvotajās istabās varētu mitināties, pašvaldība tur iestikloja logus, pievienoja elektrību un atveda malku. Tiem, kuriem malka jau beigusies, sociālais dienests piešķir naudu, lai kurināmo nopērk.
Vainojami paši
Divās Dārza ielas mājās dzīvo 15 trūcīgu cilvēku, kuriem nav pastāvīga darba un iztikas līdzekļu.
Vairāki no viņiem ir sociālā centra zupas virtuves klienti, saņem pārtikas talonus un, izpildot iztikas deklarāciju, arī pabalstus. Tomēr te mītošo dzīves apstākļi ir visai briesmīgi. Taču pie tā vainojami cilvēki, kuru galvenā nelaime ir pārmērīga alkohola lietošana, un viņi citādi dzīvot nemaz negrib. Labāk dzert, neko nedarīt un tikai saņemt kāda palīdzību.
Dzer un kaujas
To atzīst arī Aizkraukles novada sociālā dienesta vadītāja Ināra Gaile:
— Šobrīd Dārza ielā dzīvo cilvēki, kuriem ir ne tikai alkoholisma problēma, viņi ir degradējušies arī kā personības, tur mītošo dzīvesveids un uzvedība neatbilst sabiedrībā pieņemtajām normām.
Daži atrod kādu gadījuma darbu un ik pa laikam pastrādā mežā vai pie saimniekiem. Citi vāc pudeles un metālu. Šo cilvēku lielākā daļa regulāri saņem dažādus sociālos pabalstus, viņiem sociālajā centrā ir iespēja nomazgāties un izmazgāt drēbes.
Lai saņemtu sociālo palīdzību, viņiem ir jāstrādā sabiedriskie darbi pilsētas labiekārtošanā. Taču ir arī personas, kuras sliktās veselības dēļ nespēj to darīt. Veselība pasliktinās, regulāri lietojot alkoholu un bieži kaujoties.
Saucēja balss tuksnesī
Tā kā valstī nav vienotas sistēmas alkoholisma ārstēšanai, tad šobrīd sociālais darbs ar šiem cilvēkiem, kuri paši sevi par alkoholiķiem neatzīst, ir tikai regulāras pārrunas, iesaistīšana sabiedriskajos darbos, pārbaudes un mudinājumi mainīt savu dzīvesveidu.
Taču tā ir saucēja balss tuksnesī. Piemēram, ģimenei ar nepilngadīgu bērnu jau agrāk, kad bērns bija mazāks, divreiz piedāvājām pārcelties uz Spīdolas ielu 18, taču viņi no tā atteicās.
***
Tā dzīvo aizkrauklieši, kuriem zudusi vēlme strādāt un mainīt savu dzīvesveidu, lai nebūtu jāsalst, jārakņājas pa konteineriem, jāubago… Un kāpēc gan lai viņi censtos kaut ko mainīt? Vienmēr taču būs kāds, kurš apģērbs, pabaros un reizēm arī naudu iedos, lai to atkal varētu nodzert.
