Astoņas no desmit kandidātvalstīm jau nobalsojušas par pievienošanos Eiropas Savienībai. Palikusi tikai Igaunija, kura savu attieksmi paudīs 14. septembrī, un Latvija — 20. septembrī.
Astoņas no desmit kandidātvalstīm jau nobalsojušas par pievienošanos Eiropas Savienībai. Palikusi tikai Igaunija, kura savu attieksmi paudīs 14. septembrī, un Latvija — 20. septembrī. Viszemākais atbalsts ES šobrīd ir tieši Latvijā.
Tāpēc Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga Rīgas pilī uz sarunu par Eiropas Savienību ielūdza ap simt sabiedrībā pazīstamu personību — mūziķus, sportistus, garīdzniekus, zinātniekus, uzņēmējus, žurnālistus. Prezidente aicināja viņus palīdzēt tautiešiem, kuriem grūti izlemt — būt mums Eiropā vai nebūt.
Diemžēl uzaicināto vidū ir arī tādi cilvēki, kuriem tauta vairs neuzticas. Solīto nav izpildījis premjers Einars Repše, un, viņa aicināti, cilvēki diezin vai droši balsos par ES. Pensionāru uzticību liberālās rīcības jeb, pareizāk, bezdarbības dēļ zaudējis arī Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Jānis Porietis. Nekāda labā slava nav arī vadības grupas “Latvija Eiropā” vadītājai Ramonai Umblijai. Protams, aicināto palīgu vidū ir arī ļoti daudz cilvēku, kurus tautā ciena un mīl. Ja kāds skeptiķus arī pratīs pārliecināt, tad tie būs viņi.
Daudzi no šiem cilvēkiem savu Eiropas piederību ir apzinājušies vienmēr un pauduši savos ikdienas darbos un sacerējumos. Par aģitatoriem viņiem tādēļ nav jākļūst. Arī man lasītāji bieži jautā, kā balsot — par vai pret Eiropas Savienību? Neesmu ES vadības grupas propagandiste, tāpēc klaji neaģitēju. Varu tikai paust savas izjūtas, bieži dodoties ārpus Latvijas robežām un reāli apzinoties, ko tas nozīmē — nebūt ES.
Pavasarī ar prāmi devos uz Zviedriju. Pirmais pārsteigums sagaidīja muitas zonā: viena ieeja Eiropas Savienības dalībvalstu ceļotājiem, cita — pārējo valstu pilsoņiem un iedzīvotājiem. Jutos diskriminēta, jo pārbaude citu valstu iebraucējiem bija stingrāka un procedūra ilgstošāka. To pašu pavisam nesen izjutu Prāgas lidostā Čehijā un Larnakas lidostā Kiprā. Kaut arī Kipra vēl nav ES dalībvalsts, tās muitas zonā jau izveidotas atsevišķas ieejas ES dalībvalstu un citu valstu pilsoņiem. Man ļoti nepatika, ka esmu pie tiem, kas ierodas no “citām valstīm”. Tad labāk Eiropā un pa vieniem “vārtiņiem”.