Saeimas Demogrāfijas politikas apakškomisijas deputāti kā vienu no reāliem soļiem jaundzimušo skaita pieaugumam ierosina tiem vecākiem, kuriem nepieciešama mākslīgā apaugļošana, pusi procedūras izmaksu segt valstij. Vai tas patiešām uzlabos pašreizējo negatīvo dzimstības bilanci?
Pēc Igaunijas pieredzes, tas veicinājis jaundzimušo skaita pieaugumu tikai par 3%, turklāt kaimiņos valsts sedz nevis pusi, bet visu nepieciešamo summu. Nav daudz, bet labāk kā nekas. Tāda politika būtu labvēlīga tiem pāriem, kuriem bērnu nav vispār, un šis mākslīgi ieņemtais būtu arī, iespējams, vienīgais, tāpēc krasu iedzīvotāju pieaugumu neveicinātu. Pēc speciālistu teiktā, ar vienu mākslīgās apaugļošanas reizi visbiežāk nepietiek, nepieciešama atkārtota procedūra. Vai deputāti lemjot ņems vērā arī šo faktu?
Kā liecina pēdējā laika statistika, dzemdību namu glābējsilītēs mātes bērnus atstāj arvien biežāk, kas savukārt norāda uz citu problēmu — nespēju vai nevēlēšanos audzināt savu bērnu. Varbūt pašreizējā ekonomiskajā situācijā prātīgāk būtu līdzekļus piešķirt tām pašām neauglīgajām ģimenēm bērna adopcijai un uzturēšanai, izmaksājot līdzvērtīgu pabalstu kā jaundzimušo mātēm?
Sociālantropologs Roberts Ķīlis iesaka lielāku uzmanību pievērst ģimenēm, kurās jau ir viens bērns, garantējot par otru, kurš nāktu pasaulē neilgi pēc pirmā, to pašu pabalsta summu kā pirmajam. Kā saka, pa iemītu taciņu vieglāk iet. Šobrīd Latvijā bērni dzimst nobriedušākām sievietēm, bieži vien pēc izglītības iegūšanas un iekārtošanās pastāvīgā darbā. Beidzot sākot ģimenes plānošanu, gadu dēļ, iespējams, pirmais ir arī vienīgais bērns.
Pēc pāris lielajiem emigrācijas viļņiem mūsu tautiešu skaits pieaug ārpus Latvijas. Nereti arī tās mātes, kuras bērnu dzemdējušas Latvijā, līdzekļu trūkuma dēļ ar visu jaundzimušo spiestas pārcelties svešumā, kur bieži vien arī bez otras pusītes spējīgas nodrošināt daudz labākus sadzīves apstākļus, tajā skaitā nolīgt aukli, nekā paliekot mājās un cīnoties ar nabadzību.
