Kamēr valdība uzstāj, ka stingri jāievēro taupības režīms, un aicina latviešus “ciešāk savilkt jostas”, mūsu vidū ir cilvēki, kuri vairs nezina, ko iesākt ar savu naudu.
Kamēr valdība uzstāj, ka stingri jāievēro taupības režīms, un aicina latviešus “ciešāk savilkt jostas”, mūsu vidū ir cilvēki, kuri vairs nezina, ko iesākt ar savu naudu. Ekskluzīvas automašīnas, dārgi nekustamie īpašumi, dārglietas un uzdzīve — tā ir Latvijas miljonāru ikdiena.
Pagājušajā nedēļā TV 3 raidījuma “Bez tabu” sižets bija par dažu Latvijas miljonāru mīļākajām dāvanām. Man neskauž, ko miljonāri var atļauties viens otram dāvināt. Tikai atskārtu, ka dzīvojam paralēlās pasaulēs, ar pilnīgi atšķirīgu vērtību skalu.
Piemēram, “Baltkom” valdes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre savai sievai, izdevniecības “Rīgas Viļņi” prezidentei Aijai Simsonei, uzdāvināja jau otro “Porche” automašīnu, kuras cena rakstāma ar piecām nullēm. Aija Simsone aiz laimes pat apraudājusies. Savukārt nekustamo īpašumu firmu īpašniecei Irēnai Pulkinenai patīk saņemt rotaslietas — pirmo kaklarotu 20 tūkstošu latu vērtībā viņai pirms piecpadsmit gadiem uzdāvinājis vīrs. Pēdējā “dāvaniņa” no tagadējā drauga — kaklarota par 100 tūkstošiem, kas tāda ir vienīgā pasaulē — Pulkinenas kundzei ap kaklu bijusi vien divas reizes. Tomēr šīs dāvanas nav nekas, salīdzinot ar uzņēmēja Sola Bukingolta mīļāko dāvanu — pārsteigumu, ko 40. dzimšanas dienā saņēmis no draugiem. Tas bija vakars ar šašlika cepšanu un atpūtu uz Krievu drāmas teātra skatuves…
Domāju, vai tādas ir vērtības, pēc kurām tiekties — būt tik bagātam, lai varētu noīrēt visu teātri un pacept uz skatuves gaļu? Manuprāt, tas liecina par iekšējo tukšumu. Kamēr lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju satrauc maizes un pārtikas produktu cenas, miljonāri lauza galvu par to, kur vēl var aizbraukt, ko apēst un ko uzģērbt, jo viss jau izmēģināts.
Neceru, ka man kādreiz būs tik daudz naudas, lai atļautos, piemēram, uz Nacionālā teātra skatuves sarīkot pikniku, tomēr pasapņot par to, ka mans iemīļotākais dziedātājs varētu veltīt koncertu tikai man vienai, es varu.
