Šobrīd visā pasaulē un arī Latvijas izglītības iestādēs tiek veicināta iekļaujošā izglītība. Tas nozīmē, ka vispārizglītojošo skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu darbs tiek organizēts tā, ka tās var piedāvāt atbilstošu apmācību visiem bērniem — gan ļoti spējīgiem, gan arī tiem, kuriem ir dažādas veselības problēmas vai zemi sasniegumi mācībās. Diemžēl lielākā daļa skolēnu ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem visbiežāk nokļūst speciālajās skolās vai pēc pamatskolas beigšanas nemācās nekur.
Klasēs, kurās mācās bērni ar speciālajām vajadzībām, ieguvēji ir visi, jo klasesbiedri iemācās uzņemties sociālo atbildību, kļūst iejūtīgāki pret citu vajadzībām, spēj pieņemt atšķirības, veidojas pozitīva attieksme pret citiem cilvēkiem. Bērni ar un bez speciālām vajadzībām mācās vienā skolā (tuvāk savai dzīvesvietai), kopīgi apmeklē pasākumus, darbojas dažādos pulciņos.
Jēkabpils pilsētas pašvaldības Iekļaujošās izglītības atbalsta centra (IIAC) darbības teritorijā ietilpst plašs reģions — no Lubānas līdz pat Ogres novadam. Centra speciālisti organizē seminārus par individuālo attieksmi pret izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem, nepieciešamības gadījumā veic pedagoģisko, logopēdisko un psiholoģisko izpēti, sniedz bezmaksas konsultācijas skolēniem, vecākiem un skolotājiem.
Apkopojot labās prakses piemērus par iekļaujošo izglītību, viesojāmies Aizkraukles pilsētas sākumskolā. Tās vadība, atbalsta komanda un skolotāju kolektīvs jau vairākus gadus sekmīgi ievieš iekļaujošo izglītību savā skolā. Vairāk kā piecdesmit skolēnu apgūst speciālās programmas visās klašu grupās. Latviešu valodu, angļu valodu un matemātiku šie skolēni mācās atsevišķi no saviem klasesbiedriem, jo viņiem ir katram savs mācīšanās temps, atšķirīgs uztveres ātrums. Bērniem, kuri apgūst kādu no speciālās izglītības programmām, mācību procesā tiek piedāvāti dažādi atbalsta pasākumi, piemēram, mazāks uzdevumu skaits pārbaudes darbā, pagarināts laiks darba veikšanai, atgādnes u. c.
Ne tikai pamatpriekšmetos, bet arī vizuālās mākslas stundā skolotāja L. Veļčinska īpašajiem bērniem piedāvāja atgādnes par dažādiem līniju veidiem, lai atvieglotu un padarītu saprotamāku veicamo uzdevumu. Vērotajās stundās mēs redzējām, ka skolotāji izmanto dažādas darba metodes, attīsta maņas, lai īpašie bērni skolā justos labi un būtu pārliecināti par savu varēšanu. Patiess prieks bija vērot skolēnu un skolotāju savstarpējo komunikāciju, sadarbību, sapratni un atbalstu.
Lielu paldies vēlos teikt speciālajai pedagoģei — logopēdei M. Brokai, skolotājām A. Auziņai, L. Veļčinskai, S. Rudakai, I. Pikšteinei par atsaucību un labestību.