Pirms pāris dienām Ziemassvētku laikā sarunā pie tējas tases spriedām par pasaulīgo. Viens no mums pēc pāris siltiem malkiem aromātiskā dzēriena, aprakstot savas sajūtas, šo laiku salīdzināja ar ļaunuma agoniju. Laiks, kad ļaunums pasaulē zaudē spēku, bet, pirms mirt, tas ārdās visspēcīgāk. Man šī ideja patika. Kā pēc negaisa ir zila debess un spoža saule, tā šobrīd uz planētas Zeme pēc neskaitāmiem upuriem, kariem, terorisma jāiestājas vispārējas harmonijas laikam. Aptuveni pirms gada šajā pašā laikā klausījos sarunu ar kādu astrologu, kurš iezīmēja ko līdzīgu — ļoti grūtu laiku, kas atnesīs globālas pārmaiņas. Fiziskais spēks cīņā ar humānismu saķēries pēdējā cīņā. Pārmaiņu laiks, kad daudzi zaudēs, bet garīgās vērtības triumfēs. Šodien šo spožo gaismu starp tumšajiem mākoņiem saskatīt grūti.
Aizejošais gads bijis smags daļai lauku ļaužu, īpaši piensaimniekiem. Zemo piena cenu dēļ viņi nākamo pavasari gaida ar bažām. Tāpat neziņā par savu rītdienu ir skolotāji algu reformas gaidās.
Gads izskan, un nākamais sāksies arī ar kritušu valdību, kas nebūt nav laba zīme, jo saskaņā ar senču ticējumu — kā gadu iesāksi, tā pavadīsi. Vismazāk mums pietrūkst “bardaka” “tur augšā”. Sarunās nereti izskan frāzes — mani tas neinteresē, lai viņi lemj, ne no manis tas atkarīgs. Turpinot sarunu, atklājas, ka šis, it kā pesimists, patiesībā ir lielisks sava darba veicējs. Bez tiešajiem pienākumiem bieži vien izdara arī to, par ko nemaksā. Tieši šī darbība jau ir lielo “tur augšā” lietu mazā, bet ļoti svarīgā daļa.
Lai šī īpašība ar laiku neietu mazumā, varbūt šobrīd īstais brīdis, lai domās “izķidātu” savu mazo ērto pasaulīti, sauktu arī par komforta zonu. Varbūt tā ir pārāk maza — kā kājslauķis durvju priekšā. Izaudzēt to futbola laukuma izmēros — tas varētu būt viens no uzdevumiem sev nākamajam gadam.
Kad domas un mērķi sāk pārpludināt ikdienu, man vienmēr simpatizējusi itāliešu attieksme pret problēmām. Viņi, pretēji mūsos iedzimtajai atbildības izjūtai, punktualitātei, kas nereti iet roku rokā ar milzīgu stresu, pretī liek “La dolce far niente” jeb ļaujas saldajai nekā nedarīšanai! Šad tad to der atcerēties.
