No nākamā gada 1. aprīļa Eiropas Savienība plāno atcelt piena kvotas — mehānismu, kas līdz šim regulēja saražotā piena daudzumu dalībvalstīs. Saistībā ar šīgada krīzi, kas nopietni skārusi piensaimniecības nozari Latvijā, jaunos noteikumus vieni piensaimnieki gaida ar bažām, citi tiem gatavojas laikus.
Jautājums vairs nav apspriežams
ES govs piena tirdzniecību regulē, pamatojoties uz kvotu sistēmu. Katrai dalībvalstij piešķir divas kvotas — piegādēm piena pārstrādes uzņēmumiem un tiešai tirdzniecībai patērētājiem. To daudzumu katrā dalībvalstī sadala starp ražotājiem, piešķirot individuālās kvotas. Plānots, ka no 2015. gada 1. aprīļa piena kvotu sistēma tiks atcelta.
Aizkraukles pagasta “Gala Tuņķos” Daces Atslenas saimniecībā ir ap 120 slaucamu govju, un pēdējo gadu nestabilais piena tirgus valstī licis pārplānot saimniecības darbību, atteikties no fermas paplašināšanas projekta, tā vietā pievēršoties graudkopībai. Balstīt ienākumus tikai uz vienu nozari ir nedroši, tāpēc gan šajā, gan nākamajā gadā saimniecībā nopietni strādās pie projektiem graudkopības modernizācijai. Paredzēts iegādāties miglotāju.
Par kvotu atcelšanu no nākamā gada 1. aprīļa viņa teic, ka tas vairs nav apspriežams, bet bez ierunām pieņemams jautājums. Kas notiks pēc šī datuma, vai zemnieki būs
ieguvēji, viņi pārbaudīs uz “savas ādas”, gluži tāpat kā šogad straujo iepirkuma cenas samazinājumu pienam. Dace teic, ka saimniecībai nācās samierināties ar cenas samazinājumu par 20%. Liela vaina pašreizējā piena cenas krīzē jāuzņemas kooperatīviem, kuri visu iepirkto, lielākoties nepārstrādātu, pienu izveda uz Lietuvu. Vasaras beigās sākoties krīzei, liela daļa kooperatīvu samazināja iepirkuma cenu, lai gan tiem nebija nekādas saistības ar preču eksportu uz Krieviju. Taču ir arī tādi, kas veiksmīgi pārdzīvoja iepriekšējās krīzes un saviem biedriem arī pašlaik ne par centu nav samazinājuši cenu par piena litru. Piemēram, kooperatīvs “Straupe”. Arī pārējiem kooperatīviem vajadzētu būt naudas uzkrājumiem, lai tie nebūtu pirmie, kas sāpīgi reaģē uz tirgus svārstībām. Latvijā šis tirgus nav sakārtots, bet pasaulē ir piena deficīts. Par iespēju iegādāties pienu no Latvijas zemniekiem interesējas uzņēmumi Polijā un esot gatavi organizēt piena savākšanu.
Ja pašreizējā situācija saglabāsies līdz pavasarim, ienākumi nepalielināsies, bet izdevumi par degvielu palielināsies četras reizes, izdzīvot būs daudz grūtāk. Tāpēc arī “Gala Tuņķu” saimnieki pievērsušies graudkopībai. To ļauj darīt 450 hektāru aramzemes. Cerēt uz kompensācijām kā vecajā Eiropā Latvijā nevar, un katram zemniekam jābūt uzņēmējam, jāseko līdzi izmaiņām graudu cenās, gaidot un izvēloties labāko, augstāko, cenu par tonnu.
Tajā pašā laikā piena produktu ražotnēs novērojams produkcijas trūkums, piemēram, interesējoties par iespēju iegādāties sieru no ražotāja, tā pārstāvji atbildējuši, ka to nevar, jo siera uzkrājumu neesot.
Gatavojas palielināt ražošanas jaudu
Daces Atslenas nosauktās piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” tirdzniecības vadītāja Jana Velvele stāsta, ka kooperatīvs šīgada krīzes ietekmē saviem biedriem piena iepirkuma cenu nedaudz samazināja, bet tā joprojām ir valstī visaugstākā. Kā tas iespējams? Strādā bez kredītiem, piensaimnieki ir ražotnes īpašnieki un strādā ar atbildību par pienu no “govs tesmeņa līdz pat pircēju mutēm”.
Paveicies ir tiem piensaimniekiem, kas dzīvo 25 kilometru rādiusā ap kooperatīva ražotni. Saražoto pārdod gan vairumtirdzniecībā, gan 17 mazumtirdzniecības vietās. Jana Velvele tēlaini teic, ka krīze lika tiem uzņēmumiem, kuri līdz tam orientējās uz ārējiem tirgiem, saspiesties mazajā iekšējā tirgus tramvajā. Straupiešiem nācās pielāgoties jaunajiem apstākļiem, un tas veiksmīgi izdarīts. Tādēļ arī piena kvotu atcelšanai kooperatīvs ir gatavojies un, pieaugot piena ražošanas apjomam, iedarbinās šobrīd topošo piena pārstrādes cehu. Tomēr nepieciešamības pēc jauniem biedriem joprojām nebūs, jo, palīdzot jau esošajiem, izdevies paplašināt saimniecības, kā arī nozīmīgi paaugstināt piena izslaukumu tajās.
Meklēs citas
alternatīvas
Neretas pagasta zemnieku saimniecības “Jāņi” īpašnieks Auseklis Ozoliņš piena kvotu atcelšanu vērtē skeptiski un teic, ka piena pārprodukcijas valstī varbūt nebūs, bet cena par litru piena var svārstīties un ne par labu ražotājiem Latvijā. Valstis ar daudz stabilākiem laika apstākļiem, piemērotākiem piena ražošanai, pārpludinās tirgu un ražos lētu produkciju. Cerība ir uz jaunu, lielu piena produkcijas noieta tirgu apgūšanu, piemēram, Ķīnā.
Kāda ir alternatīva, ja arī turpmāk piena iepirkuma cena saglabāsies zema? Auseklis Ozoliņš teic, ka pagaidīs, pavēros, kas notiks, un, ja situācija attīstīsies pēc šāda plāna, saimniecību pielāgos arī gaļas lopu audzēšanai. Šajā tirgū vismaz pagaidām vērojama stabilitāte, augstas iepirkuma cenas un, piemēram, salīdzinājumā ar šo nozari Vācijā Latvijā pašizmaksa liellopu gaļai ir zemāka. Tas, ka saimniecībai ir pašu audzēta barība un nav kredītu, pagaidām ļauj cīnīties ar krīzes sekām. ◆
