Valsts kontrole pabeigusi valsts augstākās izglītības sistēmas revīziju. Tās rezultāti nav iepriecinoši, un Valsts kontroliere Inguna Sudraba atzīst, ka problēmu šajā jomā ir daudz.
Sudrabas kundze uzskata, ka valsts nepietiekami kontrolē un arī nekoriģē jauno speciālistu sagatavošanu tautsaimniecībai visvajadzīgākajās nozarēs. Tur vainojama Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Šī ministrija arī nespēj nodrošināt kvalitatīvu augstskolu akreditāciju, jo tās standarti ir novecojuši un neefektīvi. Valsts kontroliere ir neizpratnē, kā augstākās izglītības mācību iestādes var strādāt, ja IZM augstskolu pārbaudēm gan deleģē Augstākās izglītības akreditācijas centru, taču ministrijai ar to pat nav noslēgts līgums.
Kontroliere neapmierināta arī ar to, ka IZM nenodrošina caurskatāmu augstākās izglītības sistēmas budžeta plānošanu un līdzekļu izlietojumu. Studiju maksas aprēķinu ministrijā veic pēc 1996. gada metodikas… Dažu augstskolu pasniedzēji ir ļoti “čakli”, jo vienlaikus pamanās lasīt lekcijas trijās līdz sešās darbavietās! Revīzijā atklāts, ka vidējā darba samaksa augstskolās vienam amatam atšķiras pat par 52 procentiem.
Šīs nesakārtotības “augļus” jau sākam pamanīt, jo pirmie diplomandi no jaundibinātajām augstskolām jau sākuši patstāvīgu darba dzīvi. Diemžēl daļai no viņiem bagātie vecāki diplomu ir nopirkuši. Nav skaidras arī to jauniešu izglītības izmantošanas iespējas, kuri mācījušies budžeta grupā, bet pēc studiju beigšanas aizbrauc uz ārzemēm vai strādā pavisam citā nozarē. Varbūt pēc padomju laiku pieredzes, viņiem vajadzētu noteikt kādu laiku, piemēram, trīs vai piecus gadus, strādāt iegūtajā specialitātē. Ja cilvēks tomēr tā nedara, noteikt, cik ilgā laikā studiju nauda valstij jāatmaksā.
Pēdējos gados uzskatāms piemērs ir kaut vai medicīnas māsu studijas. Lielais vairums jauno speciālistu pēc diploma saņemšanas strādā nevis slimnīcās, bet skaistumkopšanas salonos, kļūst par kvalificētām masierēm un tamlīdzīgām speciālistēm. Līdzīgi ir arī ar jaunajiem skolotājiem, sociālajiem darbiniekiem, psihologiem, svešvalodu speciālistiem.
Pārāk populāra kļuvusi studēšana diploma dēļ, lai daiļrunīgāks ieraksts CV. Tā nu iznāk, ka valsts izglītībai tērē daudz, studentu skaits liels, bet labu speciālistu nav.