Lielākā daļa Latvijas fermu neatbilst ne tikai Eiropas Savienības prasībām, bet pat kopš gada sākuma spēkā esošajiem mūsu Ministru kabineta noteikumiem par lauksaimniecības dzīvnieku vispārējām labturības prasībām.
Lielākā daļa Latvijas fermu neatbilst ne tikai Eiropas Savienības prasībām, bet pat kopš gada sākuma spēkā esošajiem mūsu Ministru kabineta noteikumiem par lauksaimniecības dzīvnieku vispārējām labturības prasībām.
Par lopiem jārūpējas vairāk
Lauksaimniecības dzīvnieku vispārējās labturības prasības nosaka, kā jātur lauksaimniecības dzīvnieki, kādām jābūt novietnēm, kā arī to, kādas ir dzīvnieku turētāja tiesības un pienākumi. Prasībās teikts, ka dzīvnieki jābaro un jādzirdina ar dzīvnieku vecumam un sugai piemērotu barību un ūdeni, dzīvnieki jākopj cilvēkam, kam ir atbilstoša prasme un profesionālas iemaņas, un tamlīdzīgi. Lopu kūtīs obligāti jābūt gludām grīdām, ventilācijai, apgaismojumam (cūku kūtīs jānodrošina dabīgais apgaismojums, un noteikumos pat norādīts, cik lieliem jābūt logiem). Novietnes, kurās ir mākslīgā ventilācija, jāapgādā ar trauksmes ierīci, kas ziņo par ventilācijas traucējumiem (šī prasība stāsies spēkā 2003. gada 1. janvārī), un jānodrošina rezerves ventilācija.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē viena zemniece pajokoja, ka sen būtu laiks pieņemt arī cilvēku labturības prasības, jo ne visiem iedzīvotājiem ir iespēja mitināties siltos mājokļos, apgādātos ar ventilācijas sistēmu un signalizāciju, un paēst divas reizes dienā.
To, ka dzīvnieku labturības prasības ir pamatotas, zemnieki atzīst, tomēr viņi ir nesaprašanā, vai Zemkopības ministrijas speciālisti, kas izstrādāja, un valdības vīri, kuri pieņēma šīs prasības, maz zināja patieso situāciju, jo patlaban tām neatbilst tikpat kā neviena kūts un ferma, ko lielākoties cēla padomju laikos.
Piemēram, teļu labturības prasībās teikts, ka teļi jātur nepiesieti. Kā saka lopkopji, jau šī punkta dēļ noteikumus pašlaik nepilda, jo kolhozu laikos būvētajās kūtīs teļus bija paredzēts turēt piesietus.
ES atkāpes var nedot
Šķiet, patlaban par to, ka neievēro Latvijas likumus, neviens cits, izņemot pašus lopkopējus, īpaši neuztraucas. Tomēr tad, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, neko tādu nevarēs atļauties.
Sarunās ar ES Latvija dzīvnieku labturības jomā prasa 10 gadu pārejas periodu. Tikai nez kā mūsu sarunu vadītāji varēs pamatot šo prasību, ja pašu nacionālā likumdošana prasa tās ievērot? ES nebūt nevēlas piekāpties šajā jautājumā, jo uzskata: ja kādā no kandidātvalstīm, piemēram, Latvijā būtu atkāpes no prasībām attiecībā uz dzīvnieku labturību, tas radītu konkurences izkropļojumu, gan arī grūtības nodalīt neatbilstošos no dzīvnieku plūsmas, kas jau atbilst ES prasībām. Tāpēc Eiropas Komisija prasa pierādīt pārejas perioda nepieciešamību.
Lopkopji ir uztraukušies arī par piena kvotām. “Ja šogad mēs varētu pārstrādei pārdot 500 000 tonnu, nākamgad 600 000 tonnu, tad būtu arguments sarunās ar ES par kvotas lielumu, taču izpildīt labturības prasības un reizē arī kāpināt ražošanu pašreizējā situācijā lopkopējam ir neiespējami,” secina Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētājs Pēteris Kalniņš. Latvija sarunās ar ES prasa 1,2 miljonus tonnu lielu piena kvotu, kaut gan 2000. gadā pārstrādei nodots 400 tūkstošu.
Jau tagad var prognozēt, ka lielākā daļa pašreizējo lopu turētāju ne MK noteikumus, ne arī ES prasības izpildīt nevarēs, jo viņu īpašumā ir tikai divas slaucamas govis, kāda cūka, pāris vistu. Būvēt jaunu kūti divu govju dēļ neatmaksājas. Turklāt cūkas un govis pēc jaunajiem noteikumiem nevar turēt kopā vienā novietnē.
Lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti liecina, ka vidēji vienā saimniecībā Latvijā ir tikai četri līdz pieci liellopi, no viņiem divas vai trīs slaucamas govis, septiņas cūkas, piecas aitas, trīs kazas.
Gandrīz pusē (47 %) saimniecību tur tikai vienu slaucamu govi, divas govis ir 28 procentos saimniecību, trīs līdz piecas — 19 procentos. Desmit līdz divdesmit slaucamu govju tur tikai 1,4 procenti lopkopības saimniecību, savukārt vismaz 50 govju ir tikai 175 saimniecībās, un no kopējā piena lopkopības saimniecību skaita tas nav pat viens procents.
Zem viena jumta nedrīkstēs
Arī lopu novietnes ir nelielas — vidēji uz vienu govi liellopu fermās 5,4 kvadrātmetri, cūku kūtīs uz vienu cūku — 2,7 kvadrātmetri. Pie tam daudzās pārbaudītajās lauku saimniecībās mājlopus un mājputnus tur šim mērķim pielāgotās telpās, galvenokārt zem viena jumta dažādiem nolūkiem celtās būvēs, kuru kopējā platība saimniecībās bija gandrīz 3,8 miljoni kvadrātmetru.
Arī akciju sabiedrības “Rīgas piensaimnieks” ģenerāldirektors Arvīds Ušča atzina, ka pāris govju īpašniekiem šo prasību izpildīšana varētu būt par smagu, tāpēc nākotnē ar lopkopību komerciāliem mērķiem viņi vairs nevarēs nodarboties.
“Ir mums daži tādi mazie zemnieki, kuriem ir tikai pāris gotiņu, bet kuri spēj piegādāt augstākās kategorijas pienu. Taču Eiropas Savienības inspektori, apskatot viņu kūtis, diez vai atzīs tās par augstajām prasībām atbilstošām,” domā A. Ušča.
Lopkopēji uzskata, ka bez valsts finansiāla atbalsta viņi šīs prasības izpildīt nevar.
“Mēs neesam pret dzīvnieku labturības prasībām. Taču, lai ieviestu visu to, ko prasa noteikumi, nepieciešams finansiāls atbalsts no valsts, piemēram, kāda speciāli šim mērķim izveidota kredītlīnija ar zemiem procentiem,” sacīja Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētājs Pēteris Kalniņš. Viņš, kas sevi uzskata par vidēju zemnieku, tomēr domā, ka arī viņš saviem spēkiem vien fermu sakārtot atbilstoši prasībām nevarēs.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš uz šo lauksaimnieku pārmetumu atbildēja, ka vienīgajos naudas avotos — subsīdijās un SAPARD programmā — naudas ir tik, cik ir, un dabūt kaut ko no valsts ir maz cerību.
