Speciālā, ilgstošam darbam uz ledāja atbilstošā apģērbā tērpušies pieci Latvijas pētnieki no 25. jūlija līdz 5. augustam iegūs detalizētus datus par ledāju Grenlandē. Lai arī nezinātājam tā var šķist kā interesanta ekskursija uz attālu un savdabīgu vietu, paši ekspedīcijas dalībnieki atzīst — ar atpūtu tam līdzība maza. Desmit dienu intensīvi strādās, lai iegūtu nepieciešamo informāciju. Jau tagad jāgatavojas ilgstošai slodzei — gariem pārgājieniem un intensīvam darbam.
Zinātniskajā ekspedīcijā uz Rasela ledāju Grenlandē šovasar dosies Latvijas Universitātes (LU) Dabas zinātņu centra jaunie ģeoloģijas doktori un polārpētnieki dr. geol. Kristaps Lamsters, dr. geol. Jānis Karušs, dr. geol. Māris Krievāns, Mg. sc. ing. Agnis Rečs un ģeoloģijas bakalaura studiju programmas students Reinis Pāvils.
Pētnieku grupas dalībnieki ir LU pētnieki un pasniedzēji, kas ir realizējuši vairākus projektus. Līdz šim veiksmīgi īstenotas divas ekspedīcijas uz Mulajegidla ledāju Islandē. Ar to sākti Latvijas zinātnieku pētījumi ledājos, pilnveidota šādu pētījumu metodika un nepieciešamais aprīkojums.
Mūsdienu globālo klimata pārmaiņu rezultātā Grenlandes un Antarktīdas ledāji strauji sarūk, ietekmējot globālo jūras ūdens līmeņa paaugstināšanos. Tādējādi visā pasaulē, tostarp Latvijā, palielinās dažādi vides riski. Ledāju kušanas rezultātā Grenlandē samazinās ledus biezums, radot lielu ledājūdeņu daudzumu. Tie strauji noplūst pa plaisām un iekšledāja tuneļiem. Par ledājūdeņu noteces kanālu sistēmas attīstību, izmēriem un izvietojumu ledājos zinātniekiem trūkst detalizētas informācijas.
Šajā ekspedīcijā iegūs augstas izšķirtspējas inovatīvus datus par atsevišķu Grenlandes ledāju kušanu, hidroloģisko sistēmu, zemledāja reljefu, ledus biezumu un pieledāja vides ekoloģiskajām izmaiņām, kas palīdzēs risināt globāla līmeņa zinātnes problēmas.
Ar Islandes pētījumu pieredzi
“Ar kolēģiem jau esam piedalījušies divās ledāju pētījumu ekspedīcijās Islandē, tāpēc šis ir loģisks turpinājums, kas ļaus veikt pētījumus globālā līmenī. Tie pētījumi, kas veikti Islandē, ir reģionālā līmenī, bet Grenlandē īstenotie ir attiecināmi uz visu pasauli. Grenlandes ledāju kušana ietekmē pilnīgi visus, tostarp arī Latviju, jo, izkūstot visam Grenlandes ledus vairogam, Pasaules okeāna vidējais ūdens līmenis celtos par aptuveni septiņiem metriem. Grenlandē ir otrs lielākais ledus vairogs pasaulē. Šāda ledus vairoga nogāze un periferiālā daļa bija arī Latvijā pēdējā apledojuma laikā pirms aptuveni 20 līdz 15 tūkstošiem gadu. Tātad, pētot ledājus un to veidojumus, varam vairāk izprast arī reljefa veidošanos un derīgo izrakteņu izvietojuma un izplatības likumsakarības Latvijā,” stāsta K. Lamsters.
Ekspedīcijas mērķis — veikt augsta līmeņa ledāju zinātniskos pētījumus, sekmējot Latvijas zinātnes attīstību un konkurētspēju starptautiskā līmenī. Pētījumos izmantos mūsdienīgas ģeofizikālās metodes, tostarp Latvijas uzņēmuma “Radsys” ražoto ģeoradaru, kas ļaus izvērtēt ledāju kušanas intensitāti un izmaiņas globālo klimata pārmaiņu rezultātā.
Kā skaidro ekspedīcijas dalībnieki, šo iekārtu iespējams izmantot arī Latvijā, piemēram, lai ģeoloģijā noteiktu dažādu slāņu dziļumu un izplatību. To var izmantot arī ceļu būvē, lai pateiktu, cik labi un cik biezā kārtā ieklāts asfalts. Ledāja pētījumos ar to var noskaidrot ledāju biezumu un iekšējo struktūru, tāpat arī zemledāja reljefu.
K. Lamsters skaidro: “Piemēram, zinātniekiem ir visai maz informācijas par iekšledāju tuneļiem. Pētījumus par ledājiem lielākoties veic, izmantojot uz satelītiem un lidmašīnām ierīkotas iekārtas. No tām var iegūt informāciju par visu ledus vairogu, bet tikt pie detalizētiem datiem par ledāju iekšējo struktūru ir sarežģīti. Mēs savukārt koncentrēsimies tieši uz detalizētas informācijas par iekšledāju struktūru iegūšanu.”
“Mums ir iekārta, ar kuru varam noteikt ledāju biezumu, līdz ar to varētu mēģināt noteikt zemledāja reljefu. Bet, lai to darītu, jāzina arī, kāda ir pašreizējā ledāja virsma. Tāpēc mēs izmantosim vēl divas metodes,” piebilst A. Rečs.
Viena no metodēm ir precīzi GPS instrumenti, ar ko veiks ledāju mērīšanu. Savukārt, ja pētniekiem Grenlandē paveiksies ar laikapstākļiem, izmantos arī otru — pētāmās teritorijas fotografēšanu un mērīšanu ar dronu jeb bezpilota lidaparātu. Ar to ekspedīcijas dalībnieki iecerējuši izveidot virsmas modeli, kas ļautu labi redzēt, kur ir plaisas un ūdensrijēji. “Šo informāciju varēsim savienot ar to, ko būsim ieguvuši no ģeoradara, tādā veidā iegūstot precīzu informāciju par pašreizējo ledus biezumu un virsmas augstumu. Iegūtos datus varēsim salīdzināt ar tiem, kurus pētnieki savākuši iepriekš un secināt, cik ledājs ir kusis, piemēram, pēdējā gada vai divu laikā,” atklāj pētnieki.
Viņi arī akcentē, ka šādai ortofotokartei būs daudz lielāka izšķirtspēja nekā tiem attēliem, ko var iegūt no satelīta. Detalizēti būs iespējams redzēt katru plaisu, tērcīti, akmeni, kas ir uz ledāja virsmas.
Aļģu un kvēpu
ietekme
Vēl veiks pētījumus ledāja priekšā, pieledāja teritorijā, kur uzkrājas nogulumi. Tur ievāks dažāda veida paraugus gan no pieledāja ezeriem, gan paša ledāja.
K. Lamsters, skaidrojot sīkāk, atzīst: “Pētīsim, kā mainās un attīstās vide pēc ledāja atkāpšanās, piemēram, kā attīstās aļģes. Aļģes mēdz augt arī uz ledāja, padarot to tumšāku. Ledājam kļūstot tumšākam, tas mazāk atstaro saules enerģiju un pastiprināti kūst. Varēsim novērtēt, cik ļoti aļģes šo procesu ietekmē. Otra lieta ir melnais ogleklis — kvēpi, kas arī nosēžas uz ledus. Šo ledāju aptumšošanos (ice darkening — angļu val.) mēra arī ar sensoriem, kas ir novietoti satelītos, bet sensoru precizitāte ir diskutabla. Lai gan agrāk zinātnieki uzskatīja, ka melnais ogleklis arī pastiprina ledāju kušanu, jaunākajos pētījumos nereti minēts, ka sensori vienkārši noveco un dati nav precīzi. Tāpēc mēs vēlamies iegūt informāciju lauka vidē ar augstu precizitāti.”
Tāpat ekspedīcijas dalībnieki iecerējuši izmantot metodi, kas dažos eksperimentos izmantota arī Latvijā — tā saucamo treiseri: īpašu vielu, kas ir ļoti spēcīga krāsviela. Vielu paredzēts ievietot ūdens rijējos ledāju virsmā. Tādā veidā iekrāsosies ūdens, kas pa zemledāju tuneļiem izplūst ārpusē. Šādi būs iespējams novērot, kur tas izplūst, un pārbaudīt, vai iekšledāju kanāli ir savstarpēji savienoti. Tāpat pētīs, kā attīstās dēdēšanas process, kā ledāju atkāpšanās procesā veidojas augsne.
“Ekspedīcija dos iespēju attīstīt un pilnveidot polāro, īpaši glaciālo un ģeofizikālo, pētījumu jomu Latvijā. Šīs un nākamo ekspedīciju laikā iegūtie rezultāti sniegs būtisku ieguldījumu zinātnes attīstībā Latvijā kopumā — attīstīs Latvijā jaunu un pasaulē aktuālu pētniecības virzienu. Tādējādi sekmēs arī Latvijas valsts un tās zinātnieku atpazīstamību pasaulē,” uzskata ekspedīcijas dalībnieki.
Ekspedīcija uzskatāma kā sākums polāro pētījumu virziena attīstībai Latvijā. Izveidos polāro pētījumu grupu, kas pēta ledājus Antarktīdā, Grenlandē, Islandē un polārajos reģionos citur pasaulē.
Plānojot Grenlandes ekspedīciju, sākta sadarbība ar Viļņas Universitātes pētniekiem un Zinātnieku atbalsta centru Kangerlusuakā Grenlandē. Tāpat sākta sadarbība ar Nacionālo Antarktikas zinātnisko centru Ukrainā un iesniegts kopīgs projekts ekspedīcijai uz Antarktīdu, jo Ukrainai piederošā Vernadska staciju Antarktīdas pussalas tuvumā varētu izmantot kā atbalsta punktu ekspedīciju laikā.
Lielākais atbalstītājs gaidāmajai ekspedīcijai uz Grenlandi ir ceļu būves uzņēmums “Igate”, pētniekus atbalsta arī AS “Latvijas balzams”, “Spectre Latvia”, SIA gaļas pārstrādes uzņēmums “Nākotne”, “Gemoss” un LU Studentu padome. ◆
