Publicists Atis Kronvalds bija arī aizrautīgs latviešu valodas kopējs un jaunu vārdu darinātājs. Viņsaulē viņš aizgāja apmēram pirms diviem vidējiem mūžiem — 135 gadiem, atstādams pāris simtu jaunu vārdu, no kuriem aptuveni 100 vārdu ikdienā lietojam vēl šodien, piemēram, “vēstule”, “dzeja”, “tēvija”.
Atis Kronvalds atzina, ka vārdu meklēšana nav viegls darbs, aizritējušas nedēļas, mēneši un pat gadi, domājot un salīdzinot. Un cik daudz laika valodnieki tagad pavada domājot? Reizēm viņu darinājumi tomēr ir smieklīgi. Piemēram, flauta — mietskanis, klavieres — taustiņbunkurs, kalkulators — rēķinspaideklis. Vai arī frāze: “Datora darbības atjaunošana pēc anormālās nobeidzes”…
Jau kopš 2003. gada valodnieki vāc arī tautas darinājumus, rīkojot konkursus par gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu. Cilvēki sūta simtiem variantu. Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa, Latvijas Rakstnieku savienība un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija izvēlas labāko variantu.
Par 2009. gada jaunvārdu atzīts vārds “glābējsilīte”, gada nevārda titulu ieguvis vārds “saīsināt” (darbiniekus), bet par spārnoto teicienu kļuvusi veselības ministres Baibas Rozentāles atbilde uz žurnālista jautājumu: “Un ko jūs saprotat ar politisko atbildību?”.
Glābējsilīte ir angliskā vārda “baby box” (bērnu kaste) latviskojums. Dažs asprātis gan smīkņā, ka īstā “glābējsilīte” ir valsts budžets. Piekrītu valodniekiem, ka glābējsilīte ir veiksmīgs atradums, jo ietver sevī vietu, kur atstāt bērnu, žēlsirdību un palīdzību. Šis vārds izkonkurēja “dižķibeli”, “lielķezu”, “diždimbu”, “lieldimbu”, “lielķibeli”, “lielapmērķezu”, “ķezu” (krīze); “aizeimu” (demisija); “žibmirkli”, “stindzekli”, “žilbbaru”, “zibmirkli”, “stulbummirkli”, “uzliesmi” (flashmob); “infokaru” (apzīmējums manipulācijai ar elektroniskajiem un citiem saziņas līdzekļiem).
Glābējsilīte gan jau dzīvos daudzu cilvēku mūžus, tāpat kā vārds “zīmols” (2003. gada uzvarētājs) un “talkot” (2008.), tomēr citi vārdi pārklājas ar putekļiem un ikdienā neskan, piemēram, “mēstule” (spams, 2004.), “smacenis” (smogs, 2005.), “draugoties” (2006.), “ēnstrādnieks” (2007.).
Valodnieku izvēle nez kāpēc bieži nesakrīt ar vārdiem, kuri patīk tautai. Gada vārda tituls drīzāk būtu dodams vārdam, kuru visvairāk lieto, nevis vispirms jāpiešķir balva un tad jāgaida vērienīga tā ieviešana. Tad jau Ata Kronvalda devums bijis daudz vērtīgāks.
