Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Jānis Šmits no mācītāju un “ceļinieku” koppartijas intervijā “Latvijas Avīzē” deklarēja, ka bērni jāaudzina, vadoties no Svētajiem Rakstiem.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Jānis Šmits no mācītāju un “ceļinieku” koppartijas intervijā “Latvijas Avīzē” deklarēja, ka bērni jāaudzina, vadoties no Svētajiem Rakstiem. Viņš citēja Zālamana pamācības 13. nodaļas 24. pantu: “Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet, kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca.”
Šmita kungs uzskata, ka nekādas cilvēktiesības nevar regulēt Svēto Rakstu patiesības, tāpēc, viņaprāt, katrs savu bērnu var audzināt ar siksnu un žagaru, jo to atļauj pats gudrais Zālamans. Cilvēktiesību komisijas vadītājs ir pārliecināts, ka šādām gadu tūkstošiem pārbaudītām vērtībām var uzticēties pilnībā, tā esot audzināti daudzi.
Iedziļinoties šajā it kā gudra cilvēka (Šmita, ne Zālamana — aut.) pārliecībā, ap sirdi kļūst neomulīgi, šķiet, esmu “atsviesta” viduslaikos, kad inkvizitori ar krusta zīmi rokās par dažādiem “grēkiem” iznīcināja vai īpašos mocībrīkos spīdzināja gan bērnus, gan pieaugušos.
Ar kādām tiesībām Saeimas deputāts Svēto Rakstu patiesības var salīdzināt ar mūsdienu bērnu audzināšanas problēmām? Vai viņš sevi iedomājas Dieva vietā un, citējot no konteksta izrautu fragmentu, drīkst attaisnot bērnu sitējus?
Vai kāds var pateikt, kad cilvēks izaug “vērtīgāks” — pēc Zālamana ieteikuma vai tēva un mātes sirdsbalss audzināts? Daudz vairāk ir tādu cilvēku, kuri savus bērnus audzina ar labu personīgo piemēru un pārliecinošām sarunām. Tie, kuri bērnībā vai ik dienu “baroti” ar siksnu, tāpat dara ar saviem bērniem, bet vecākus atceras ar rūgtumu sirdī.
Šmita kungam labāk vajadzētu palasīt Bērnu aizsardzības likumu un kriminālo statistiku, kas vēsta, cik bērnu ir miruši no vecāku “audzinošās” rokas.
