Ministru kabineta komiteja šonedēļ nolēma virzīt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu “Vietējo pašvaldību referendumu likums”.
Likums, ja to pieņems, regulēs kārtību, kādā var rosināt referendumus, un noteiks, ka referenduma rezultāti būs saistoši pašvaldības domei. Saskaņā ar likumprojektu referendums varēs notikt par pašvaldības domes atlaišanu, par novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai atsevišķu tajā noteiktu jautājumu un publiskajai apspriešanai nodotu būvniecības ieceri, ja to ierosinājusi pašvaldība. Referendumi varētu notikt klātienē un arī elektroniski.
Likumprojektam vēl ir jāgūst Saeimas atbalsts, un plānots, ka tas stāsies spēkā 2013. gada 1. jūlijā.
“Referendumi pašvaldībās dos iespēju iedzīvotājiem plašāk iesaistīties novada svarīgo jautājumu lemšanā, turklāt deputāti, pieņemot lēmumus, vairāk respektēs iedzīvotāju viedokli,” uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.
Izklausās ļoti demokrātiski, bet, palasot likumprojektu, ko var izdarīt Ministru kabineta mājaslapā, izrādās, ka viss nav tik vienkārši. Piemēram, likumprojektā paredzēts, ka privātpersona, kura uzņēmusies iniciatīvu organizēt parakstu vākšanu pašvaldības referenduma ierosināšanai, iesniedz pašvaldībā iesniegumu. Turklāt pašvaldībai jāsniedz apstiprinājums, ka tā piekrīt savā teritorijā rīkot šādu referendumu. Kura dome gan būs tik drosmīga, lai “liktu galvu zem giljotīnas”?
Referendumu drīkst rīkot par domes atlaišanu, bet nekur nav norādīts, ka to var darīt, piemēram, par pašvaldības darbinieku algām, budžetu, amatpersonu pieņemšanu vai atbrīvošanu no darba, par ko iedzīvotāji bieži ir visvairāk sašutuši. Protams, nebūtu normāli, ja Latvijā referendumus vēlētos izsludināt teju par katru sīkumu. Tas traucētu pašvaldībām strādāt. Tomēr, ja pēc likuma pieņemšanas kaut vienā novadā vēlētāji sasparotos, tad tas citu novadu deputātiem liktu padomāt gan par to, kā viņi pilda savus solījumus, gan par katra personisko atbildību. Pašlaik deputāts teju četrus gadus jūtas kā neaizskarama persona. Viņu no deputāta krēsla nevar “nogāzt” pat domes priekšsēdētājs, jo tautas kalps taču ir ievēlēts. Referenduma ideja gan vairāk atgādina priekšvēlēšanu triku, ko “iestudējusi” Reformu partija, kurai pašlaik ir maza ietekme pašvaldībās. Gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās partijai ir maz izredžu ieņemt atbildīgu amatu krēslus novadu un lielo pilsētu domēs. Tāpēc likumu pūrā jāatstāj “kaut kas paliekošs”, ko, opozīcijā esot, izmantot savā labā.
