Šonedēļ man ir ļoti nemierīgs prāts. Pēc svētkiem sapnī redzēju daudz čūsku — tās man bija gan virs galvas, gan zem kājām.
Šonedēļ man ir ļoti nemierīgs prāts. Pēc svētkiem sapnī redzēju daudz čūsku — tās man bija gan virs galvas, gan zem kājām. Pēc šāda debesu brīdinājuma nesēžu, rokas klēpī salikusi, bet gan smalki analizēju katra cilvēka un iestādes darbību un uzvedību, jo daudzi man vēlētos iedzelt.
Sen neesmu maksājusi par elektrības patēriņu — “Latvenergo” var ienākt prātā atsūtīt draudu vēstuli par elektrības atslēgšanu. Vakar tā aizdomīgi uz mani skatījās viena Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece. Ka tik nav uzzinājusi, ka es bez kases aparāta pērn tirgoju “humpalas”. Kaimiņiene, vecmeita, arī varētu būt manu nelabvēļu vidū — viņa Indriķim pēdējā laikā tādus komplimentus bārsta, ka šis Līgonakts ballē pat izmaksāja viņai kausu alus.
Nu kāpēc man pēc svētkiem tik daudz bija jāguļ? Labāk būtu visu nakti televīziju skatījusies vai kādu grāmatu palasījusi. Varbūt tad tik briesmīgu sapni neredzētu. Bet nu miers vējā.
Indriķis gan teic, ka mans sapnis esot šašlika sekas — ja cilvēks tik daudz apēdot, normāls sapnis nav paredzams. Bet man tomēr šķiet, ka tas ir augstāko spēku brīdinājums.
