Tā kā šobrīd labus apavus var nopirkt veikalā, kurpnieki kurpes un zābakus lielākoties labo, nevis izgatavo. Jaunjelgavietis Nikolajs Nevrovs kādreiz, strādājot darbnīcās Rīgā, kurpes un zābakus gatavojis, bet nu tos tikai remontē.
Tā kā šobrīd labus apavus var nopirkt veikalā, kurpnieki kurpes un zābakus lielākoties labo, nevis izgatavo. Jaunjelgavietis Nikolajs Nevrovs kādreiz, strādājot darbnīcās Rīgā, kurpes un zābakus gatavojis, bet nu tos tikai remontē.
Mācās no meistariem
Kad gribu ar Nikolaju Nevrovu parunāties, viņš kautrīgi iebilst, ka viņa profesijā nav nekā interesanta. Taču tūlīt arī turpina, ka cilvēki bez kurpnieka iztikt nevar un pēc viņa pakalpojumiem ir diezgan liels pieprasījums. “Labu kurpnieku nav daudz, un šo profesiju reti kur var apgūt. Agrāk tehnikumos un arodskolās kurpniekus galvenokārt apmācīja apavu rūpnieciskajai ražošanai jeb darbam pie konveijera. Ja gribēja izgatavot apavus pēc individuāla pasūtījuma vai labot tos, bija jāmeklē meistars, kurš māca. Arī pats mācījos Rīgā pie meistariem,” atzīst Nikolajs Nevrovs, kurš kurpes un zābakus remontē jau aptuveni 20 gadu.
Gatavot nav izdevīgi
Nevrova kungs stāsta:
— Padomju gados ražotie apavi bija izturīgi, taču to ražotāji nesekoja līdzi modes aktualitātēm. Veikalos valdīja vienveidība, un, kā jau ikviena prece, arī labi apavi bija deficīts. Tāpēc gandrīz katrā apavu darbnīcā kurpes ne tikai laboja, bet arī izgatavoja. Arī pats esmu apavus taisījis. Tagad pēc pasūtījuma izgatavo tikai ortopēdiskos apavus vai speciālas kurpes dejotājiem, visu pārējo var nopirkt veikalā.
Ja cilvēkam ir 50 vai 100 latu, par ko varētu uztaisīt labu kurpju pāri, viņš tomēr labāk aizies uz veikalu un uzreiz nopirks to, ko grib, nevis vairākas nedēļas gaidīs savu pasūtījumu.
Valkā, kamēr izjūk
Nikolajs Nevrovs atzīst, ka pēc apaviem var spriest par cilvēku dzīves līmeni. Nikolaja brālis dzīvo un strādā Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņš stāsta, ka arī tur netrūkst mazu kurpniekdarbnīciņu. Cilvēki galvenokārt nes labot apavus, kuri viņiem ļoti patīk, varētu vēl valkāt, bet tie nedaudz jāpielabo. “Protams, arī man ir šādi klienti, tomēr Latvijā cilvēki pie kurpnieka iet lielākoties nabadzības dēļ. Viņiem nav naudas jaunām kurpēm, tāpēc vecās valkā, kamēr izjūk, bet mums vēl jāmēģina kaut ko saglābt,” saka Nevrova kungs.
Viņš turpina:
— Mums darba netrūkst arī nekvalitatīvās tirgus preces dēļ. Lietuvā un Polijā nopērkamie turku un ķīniešu ražojumi, var teikt, ir praktiski vienreizējās lietošanas. Kurpes un zābaki gatavoti no neizturīga materiāla, iekšējai apdarei izmantots papīrs un kartons, supinatori pārlūst jau pirmajā nedēļā. Tādi zābaki vai kurpes kalpo labi ja vienu sezonu, arī salaboti ātri saplīst. Reizēm cilvēki par remontu samaksā vairāk nekā bija kurpju cena. Ja pirkumam un remontam iztērēto naudu saliktu kopā, varētu nopirkt daudz labākas kurpes.
Labāk pirkt “humpalās”
Ja cilvēki nevar atļauties iepirkties labos un dārgos veikalos, bet tomēr grib izturīgus apavus, tad labāk iegriezties tā sauktajos “humpalu” veikalos. Tur nopērkamie apavi ir labas kvalitātes, gatavoti no dabīgās ādas, labām zolēm un stabiliem papēžiem. Nedaudz pielaboti, tie var kalpot gadu un vairāk. Protams, daudziem nepatīk iepirkties “humpalās”, jo apavus kāds jau valkājis. Ārsti neiesaka šādus apavus, jo var saslimt ar kāju sēnīti, taču, domāju, ķīmiskās vielas, ar kuriem apavi apstrādāti, iznīcina visas baktērijas. Var jau arī pats mājās dezinficēt šādus apavus.
