Jautrīte un Raimonds Krūmiņi “Ezernieku” mājas Kurmenē iegādājās pirms vairāk kā desmit gadiem. Vēlāk uzcēla dzīvojamo ēku, lielo stalli, starptautisku sacensību rīkošanas prasībām atbilstošu manēžu. Viņu dibinātā SIA “Ezernieki I” vienīgā no Latvijas zirgu audzētājiem uzņemta Pasaules sporta zirgu selekcijas federācijā.
Tomēr, ejot cauri sporta zirgu audzēšanas līkločiem, Krūmiņi secinājuši — “pateicoties” Latvijas nesakārtotajai ekonomikai, viņu bizness šobrīd ir uz robežas starp turpināt eksistēt vai biznesu pārdot.
Līdz piecām nullēm tāls ceļš
Ar Krūmiņiem sarunājamies plašajā viesistabā. Netālu, “Ezernieku” pļavās, ganās ap 30 dažādu vecumu sporta zirgu. Vieniem tikai daži mēneši, citi sasnieguši zirga pusmūžu. Desmit dzīvnieku no lielās zirgu saimes pārvesti citviet, treniņiem.
Raimonds Krūmiņš teic, ka vēl pirms ekonomiskās krīzes Latvijā sporta zirgu audzēšana bija cerīgs bizness. Pašlaik labi, ja var atgūt tam izlietotos līdzekļus. Četru līdz piecu gadu laikā, kamēr zirgs mīt “Ezerniekos”, viņam jāveltī gan daudz uzmanības, gan jātērē prāvi līdzekļi. Jaunos zirgus pārdod profesionāliem treneriem. Un tikai pēc smaga, rūpīga treniņu darba sacensībām zirgs iegūst īsto vērtību. Sporta zirgu tirgū to raksta, sākot ar piecām nullēm un vairāk. Piemēram, Kristaps Neretnieks, kurš šogad Gēteborgā pasaules kausa izcī-ņā jāšanas sportā ieguva 20. vietu, iegādājās vienu no Kurmenē audzētajiem zirgiem. Viņš savukārt ir visvairāk balvu ieguvušā Tērvetes audzētavas lepnuma ērzeļa Pilota pēcnācējs. Te ir arī olimpiskajās jāšanas sacensībās Honkongā startējušā zirga Rasela pēcnācēji. Tāpēc pircēji šajā pusē audzētajiem zirgiem ir no Vācijas, Zviedrijas, bet gadoties pa kādam nopietnam interesentam arī no Latvijas.
Saimnieki ar nožēlu atzīst, ka Kurmene ir pārāk tālu no lielajām pilsētām — Rīgas, Jelgavas, un tas ar laiku radījis vairākus sarežģījumus. Jautrīte Krūmiņa, kura ir Latvijas Jātnieku federācijas viceprezidente, ar lepnumu gan teic, ka uz Kurmeni savulaik atvesti vairāki Tērvetes šķirnes zirgu audzētavas pārstāvji, tāpēc stalli pilnībā likvidēt nevēlas. Raimonds Krūmiņš to salīdzina ar izjūtām, kādas ir, iegādājoties automašīnu, — laimīgs esi, kad nopirki un kad no tās tiec vaļā.
No trijiem viens labs
Speciālistiem zirgu lietās jautāju, kas, viņuprāt, nākotnē notiks ar darba zirgu populāciju Latvijā? Raimonds Krūmiņš teic, ka šiem zirgiem iznīkšana nedraud. Pārdošanas cena pašlaik turas no 200 līdz 500 latiem, un šie zirgi lielākā vai mazākā skaitā Latvijā būs vienmēr. Viņaprāt, nav problēmu kopā ar govīm turēt divus zirgus. Pieaugot labklājībai, vairāk būs tādu cilvēku, kuri izvēlēsies zirgu turēt vaļaspriekam. Tas pats attiecas uz tiem, kuri vēlas izjādes kā pakalpojumu. Rīgas apkaimē šobrīd viena stunda zirgam mugurā maksā ap 10 latu. Iedomāties, ka Kurmenē to pašu varētu piedāvāt par 5 latiem, ir maldīgi. Izmaksām, esot tālāk no Rīgas, vajadzētu būt pat vēl lielākām, jo pirms tam ilgāku laiku jāalgo treneris, kurš zirgus sagatavotu nodarbībām. Vēl kāds būtisks, diemžēl nepatīkams, secinājums — Latvijā labu zirgu treneru nav daudz, un vidēji no triju treneru zināšanām kopā iznāk viens labs. Zinošie zirgu treneri ir novecojuši.
Tāpēc uz iespēju Kurmenē, “Ezerniekos”, sākt jāšanas apmācību nodarbības vai vismaz ļaut skolēnu un citām interesentu grupām apmeklēt stalli, iepazīt zirgus, iemācīties elementāras jāšanas prasmes saimnieki raugās skeptiski. Tam nepieciešamas daudzas atļaujas, pedagoģiskā izglītība, trenera licence. Tas attiecībā pret ieņēmumiem no šāda veida darbības ir pārāk dārgi un nerentabli. Tāpēc vienīgais veids, kā pašlaik izdzīvot, ir iespējami visus darbus saimniecībā darīt pašiem, tajā skaitā nopļaut ap 100 hektāru lielās pļavas. Arī viesu mājas izveide nešķiet vilinoša, jo šāda veida bizness ir sezonāls, un, kā teic “Ezernieku” saimnieks, pārējā laikā tā ir vien viesu mājas nosaukuma uzturēšana. Šādā mājā rosība ir tikai vasarā, bet pa ziemu jāmeklē cilvēks, kurš to pieskatītu, jo tā ir vilinoša “viesmākslinieku brigādēm”, kā Raimonds sauc apkārt klīstošos zagļus.
Darba vietas laukos nav reālas
Kādēļ šāda Latvijas uzņēmējiem nelabvēlīga situācija izveidojusies? Raimonds Krūmiņš teic, ka vainojami nesamērīgi augstie nodokļi. Ja neko nemainīs, valstī pamazām radīsies situācija, ka iedzīvotāju būs divtik mazāk un viņi spēs uzturēt minimālu lauksaimniecību un mežsaimniecību, nedaudz tranzītu, kā arī “Jauno vilni” Jūrmalā. Tāpēc kā vienīgo Latvijas iespēju nākotnē viņš saskata lauksaimniecības zemes palielināšanu desmitkārtīgi, kas dotu papildu ieguvumu arī citām saistītām nozarēm — šķeldas ražošanai, meliorācijai.
Jautāts par darba vietu radīšanu Kurmenē, viņa ieteikums ir izvērtēt šo problēmu no otras puses — vai būs cilvēki, kuri strādās? Darbspējīgie darbu un dzīvesvietu jau ir atraduši citur, un laiks, kad varēja nopietni runāt par uzņēmumu veidošanu laukos, ir pagājis. Ir jāpierod, ka braukt 50 kilometru uz darbu ir normāli, nevis apgrūtinoši, un ražotnes ir rentabli radīt pie blīvi apdzīvotām vietām, piemēram, Vecumniekiem vai Aizkraukles.
