Šodien no Irākas mājās atgriežas 112 Latvijas karavīru, viņu vidū arī divi viegli ievainotie 27. decembra sprādzienā.
Šodien no Irākas mājās atgriežas 112 Latvijas karavīru, viņu vidū arī divi viegli ievainotie 27. decembra sprādzienā. Savukārt 103 karavīri no Latvijas Ādažu militārās bāzes 3. janvārī devās uz Irāku, lai nomainītu dienesta biedrus. Viņu vidū bija arī kurmenietis Gatis Sakne.
Ar dēlu lepojas
Gatis ir vecākais dēls Ziedītes un Jura Sakņu piecu bērnu ģimenē. Kurmenieši šo ģimeni raksturo kā darbīgu un labestīgu. Pašiem savas mājas, zeme un neliela saimniecība. Trīs vecākie bērni jau pieauguši, nu ģimenes uzmanības lokā ir jaunākie — dvīņi Elīna un Ilmārs, kuri mācās Valles vidusskolas 4. klasē. Ziedīte, Juris un meita Benita strādā vietējā kokapstrādes cehā, meita Baiba dzīvo un strādā Rīgā. Viņa kopā ar Gati un viņa līgavu Ludmilu īrē dzīvokli Ķengaragā.
Sakņu ģimeni Kurmenē apciemoju nākamajā dienā pēc Gata aizbraukšanas uz Irāku. Tēvs bija darbā, bet māte ar Benitu un dvīņiem mājās. Nedaudz baidījos, ka Ziedīte būs nomākta, jo dēls tik tālā ceļā uz bīstamu vietu pavadīts. Taču sastapu smaidīgu un sirsnīgu sievieti, kura ar lepnumu stāstīja par dēla izvēli.
Vecāki savu gribu neuzspiež
— Gatim kopš bērnības ir stingrs raksturs, ja viņš ko nolemj, tad pārliecināt darīt citādi nav iespējams. Mēs ar vīru bērniem savu gribu neuzspiežam. Viņiem jādzīvo sava dzīve, mums jārūpējas, lai ģimene turētos kopā, lai cits citam palīdzētu, — saka Ziedītes kundze.
Gatis Aizkraukles arodvidusskolā apguva galdnieka profesiju, tad gadu dienēja Latvijas armijā. Pēc dienesta tikai vasaru nodzīvoja mājās, tad pieteicās virsdienestā.
— Viņš nolēma kļūt par profesionālu karavīru, apguva arī sanitārā instruktora, traktorista un autovadītāja arodu. Iespējams, doma par virsdienestu viņam radās, atceroties, ka arī tēvs savlaik padomju armijā palika virsdienestā.
Liktenis būt karavīram
Kad Gatis mums paziņoja savu lēmumu, mēs neiebildām. Dēls saprata, ka dzīve laukos un zemes darbi nav domāti viņam. Tā mūsu vecākais dēls kļuva profesionāls karavīrs. Viņam ir līgava, ar kuru Gatis iepazinās kāzu svinībās tepat kaimiņmājās.
Nu jau gadu dēls dzīvo karavīra dzīvi. Kad Gatis izlēma pieteikties dienēt Irākā, mēs sapratām, ka nevajag viņu atrunāt. Puisis pārliecināts, ka tāds ir viņa liktenis — kopā ar citiem karavīriem pārstāvēt Latvijas armiju šajā tālajā zemē. Viņaprāt, tā ir īsta vīrieša cienīga rīcība. Protams, man sirds sāp, taču mēs visi, un arī viņa līgava, ticam, ka Gatis pārnāks. Viņš no ģimenes atvadījās mājās, neļāva mums braukt uz Rīgu, — stāsta Gata māte. Jokojot teicis — kad atgriezīšos, tiksimies kāzās!
Bagāta māte
Ziedītes kundze pēc karavīru izlidošanas uz Kuveitu no dēla jau saņēma pirmo īsiņu, ka viss kārtībā. Viņš raksta arī Ludmilai, lūdz sveicināt māsas un mazo brāli.
— Man nav laika skumt, jo mājās daudz darāmā, arī no dvīņiem acis nevar novērst, jo viņi ir palutināti un diezgan nerātni. Taču mēs visi viņus mīlam, īpaši jau Gatis, kurš ļoti vēlējās, kaut viņam būtu jaunāks brālis un arī mazāka māsiņa. Domāju, ka Gatim pašam būs laba ģimene, jo ar bērniem viņš saprotas. Gatis pēc Irākas turpinās dienēt Ādažos, tur viņi ar Ludmilu iecerējuši arī dzīvot. Varbūt ar laiku uzcels savu māju, vismaz dēls tā cer, — teic Ziedīte Sakne.
— Ziedītei un Jurim Saknēm ir labi bērni, — tā sacīja Kurmenes pagasta pašvaldībā.
Ziedītes kundze savukārt rēķina, ka tad, kad visi bērni apprecēsies, viņai piecu vietā būšot desmit.
