Par nozarēm, kurās darbinieki var justies droši arī tagadējā ekonomiskajā situācijā, ekonomisti sauc telekomunikācijas, enerģētiku, farmāciju vai pārtikas ražošanu, savukārt pārdevējiem un kasieriem šogad gaidāms mazāks darba apjoms.
Lai gan lielākā daļa ekonomistu uzsver, ka absolūti drošs par savu darbu šogad nevar būt neviens, tomēr ir nozares, kas pagaidām nav piedzīvojušas problēmas ar savu preču vai pakalpojumu noietu. Tas ļauj arī to darbiniekiem justies salīdzinoši pārliecinātākiem par to, ka darbu viņi šogad nezaudēs. Joprojām pieprasīti ir speciālisti telekomunikāciju un datortehnoloģiju jomās, darbinieki enerģijas apgādes un farmācijas uzņēmumos, kā arī pārtikas ražošanas speciālisti.
Daudz neapskaužamākā situācijā savukārt ir valsts pārvaldes darbinieki, kas iepriekšējos gados varēja justies salīdzinoši droši, jo tagad štatu samazināšana šajā jomā kļuvusi par vienu no valsts politikas prioritātēm. Tāpat kā ierēdņi, štatu samazināšanu jau izjutuši strādājošie privātās viesnīcās un citos ar tūrismu saistītos uzņēmumos, celtnieki, finanšu speciālisti, nekustamo īpašumu aģenti un automašīnu pārdevēji. Paredzams, ka šajās nozarēs pieprasījums šogad turpinās kristies un līdz ar to gaidāma arī turpmāka darbinieku skaita samazināšana uzņēmumos.
Samazinoties darbinieku skaitam, darba devēji arī citās nozarēs arvien mazāk uzmanības pievērsīs atsēdētajām stundām un arvien vairāk — izdarītajam darbam. Tā kā lielākā daļa darba devēju šogad nevarēs atļauties algu paaugstināt visiem darbiniekiem un liela daļa plāno algu pēc iespējas stingrāk piesaistīt padarītajam darbam, tad tikai efektīvākie darba darītāji varēs pretendēt augstākam atalgojumam. Darbiniekiem būs jāstrādā arī ar lielāku atbildību un ciešāku sadarbību komandā, jo prātu apvienošanu prasīs sarežģītās situācijas tirgū.
Uz nelielu atelpu no pārslodzēm šogad var cerēt mazumtirdzniecībā strādājošie, jo šajā nozarē vairs nav tāda darbinieku trūkuma, kāds bija iepriekšējos gados. Tomēr mazāks darba apjoms nozīmē arī mazāku algu.
