Šis jautājums man nedod mieru ne dienu, ne nakti. Domājot par naudu, rodas daudz versiju. Kā tās risināt, kura no tām labākā, atbildes nav. Briesmīgākais ir tas, ka pēdējā laikā manī ir iemājojusi agrāk nebijusī īpašība — skaudība. To uzskata par vislielāko grēku, kas, manuprāt, mūsdienās iet strauji plašumā. Iespējams, šo grēku veicina valsts vīru un sievu pasakas par nevienlīdzības likvidēšanu. Dzirdot tādus pekstiņus, cilvēkos cerības miksējas ar skaudību — kāpēc daži peldas naudā, bet citiem jāknapinās vai jākar zobi vadzī? Kur te vienlīdzība?
Kādas emocijas jums rodas, dzirdot par naudas atrašanu? Tādos brīžos manī skaudība sasniedz vārīšanās temperatūru. Ministre esot atradusi divus miljonus eiro… Kādas citas ministrijas pārstāvis — 93 mil-
jonus! Kur un kādā aizmirstībā naudas maisi mētājās, un kā tos izdevās atrast?
Atradēju veiksmes iedvesmots, nolēmu meklēt naudu savā mājā. Kur tā varētu slēpties? Sāku ar kabatu revīziju. Nekā! Ja viena caura, arī otrā svilpo vējš. Izpurināju lupatas, bet, izņemot kodes, neko citu neatradu. Pagultes, pagaldi un kakti varēja lepoties ar putekļiem, bet ne naudu. Varbūt vajadzīgas īpašas meklēšanas metodes un buramvārdi, lai atrastu naudu, kuras nav?
Silvestrs
