Kad Latvijas sporta veterānu sacensību atklāšanas parādes laikā Aizkraukles stadionā mastā bija jāuzvelk karogs, tas bija pazudis. Sporta veterāni, kuriem bija uzticēts to darīt, jutās apjukuši, jo karoga pie masta nebija. Viens no viņiem — Aigars Kalniņš —
devās karogu meklēt.
Latvijas sporta veterānu — senioru savienības prezidents Daumants Znatnajs neapjuka un tajā brīdī aicināja vismaz iedegt lielo stadiona lāpu. Pa to laiku karogs bija atrasts, un lāpu iededza vienlaikus ar karoga uzvilkšanu.
Negods Aizkrauklei
Redakcijai par to sašutumu izteica kāds vietējais aizkrauklietis, sporta veterāns. “Tas Aizkrauklei un sporta dzīves organizatoriem ir liels kauns, negods, nolaidība!” viņš uzskata. “To, ka pazūd karogs, nedrīkstēja pieļaut. Karogs ir Latvijas simbols, un pret to jāizturas ar cieņu. Sportisti no visas Latvijas sapulcējušies, taču karoga nav! Karogam bija jābūt jau pie masta vai arī tas stadionā svinīgi bija jāienes un pēc tam jāuzvelk. Pēc uzvilkšanas mastā karogs karājās kā lupata, kā tā var? Man, to skatoties, sažņaudzās sirds. Uzskatu, ka vainīgajam par to ir jāsaņem sods. Padomju laikā šādā gadījumā kādam būtu izteikts rājiens vai arī viņš būtu zaudējis amatu. Arī statīvā pirmajā dienā Latvijas karogu neredzēju, tur bija Igaunijas, Lietuvas, Eiropas Savienības karogs, bet Latvijas karogs parādījās tikai otrajā dienā. Es par to visu ļoti pārdzīvoju, man par to ir kauns. Domāju, ka tas var atsaukties nākotnē — vai pie mums kāds gribēs rīkot tik lielas sacensības, ja nav kārtības?”
Kāda sporta veterāne, kas piedzīvojusi padomju laikus, ir citādās domās: “Pēc gadiem būs, ko atcerēties — tās bija sacensības Aizkrauklē, kurās pazuda karogs. Acīmredzot kāds kaut ko neizdarīja līdz galam. Nu, gadījās tā, citreiz būs labāk.”
Ieslēdza kabinetā
Aizkraukles novada sporta centra direktors Valdis Padoms un sporta dzīves organizatore Anita Luckāne skaidro: “Karogs bija ieslēgts telpā, kurā strādāja vērtēšanas komisijas darbinieces no Rīgas, taču atslēgas bija pie viņām. Sameklējām darbinieces, kabinetu atslēdzām un karogu dabūjām. Nav tā, ka par karogu bija aizmirsts, tas bija sagatavots, taču notika šāds starpgadījums ar atslēgām.”
Valdis Padoms atbildīgo personu jeb vainīgo neatklāj. Viņš uzskata, ka beigās viss bija kārtībā, jo karogs mastā tika uzvilkts. “Tagad nav padomju laiki, kad par to kāds būtu jāsoda vai jāatlaiž no darba,” teic sporta centra vadītājs.
Lielākais sods — pārdzīvojuma minūtes
“Mirklis atklāšanas parādes laikā, kad nesaprotamā veidā bija pazudis karogs, bija šokam līdzvērtīgs, un izjūtas nebija labas,” atzīst Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. “Ar sporta centra darbiniekiem to pārrunājām. Līdzīgi pārpratumi gadās, kad pasākumu attālināti organizē divi partneri, dažkārt gaidāmā rīcība pārklājas un kaut kas nenotiek, kā vajadzētu. Kādam vajadzēja atbildēt par karoga savlaicīgu piestiprināšanu. Domāju, ka lielākais sods par šo nepilnību bija tās klusās pārdzīvojuma minūtes, kad visi neizpratnē skatījās uz neesošo karogu. Kaut ar laika nobīdi, tomēr karogs bija pacelts, un sportisti pēc tam jokoja, ka šīs spēles atcerēsies ar to, ka īstajā brīdī karogs nebija mastā. Sporta centra darbinieki notikušo pārdzīvo, un tā būs pieredze un mācība vēl precīzāk saskaņot visas darbības. Tā ir situācija, kura nekad vairs neaizmirsīsies! Kopumā sporta centra darbinieki ļoti atbildīgi centās palīdzēt organizēt šo valsts mēroga pasākumu un paldies viņiem par to!”
Projekts gaida naudu
Vairāki sporta veterāni uzskata, ka pirms tik lielām sacensībām varēja stadionā vismaz uzvilkt jaunas baltas līnijas un aizbetonēt plaisas stadiona pakāpienos.
Valdis Padoms stāsta, ka stadiona atjaunošanas projekts ir izstrādāts pirms trijiem gadiem, taču tā īstenošanai nav līdzekļu. Tiek gaidīta izdevība līdzekļus iegūt kādā projektā ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. “Līnijas nav uzvilktas tādēļ, ka tas izmaksātu ļoti dārgi, turklāt vispirms jāatjauno skrejceļu seguma virskārta, kas nodilusi, un tikai pēc tam jāvelk līnijas, pašlaik tā būtu naudas izšķērdēšana. Nākotnē paredzēts salabot pakāpienus un koka soliņus nomainīt ar sēdvietām, kurām būtu atzveltnes.
Nedomāju, ka turpmāk karoga dēļ pie mums negribēs rīkot sacensības, tieši otrādi — Veterānu — senioru savienības vadība bija apmierināta ar sacensību organizēšanu un plāno, ka pie mums sacensības varētu notikt arī citreiz, jo mums ir labas sporta bāzes. Šāda mēroga sacensības ir arī laba reklāma — treneri, sporta dzīves organizatori novērtējuši mūsu sporta bāzes, varētu rīkot sporta nometnes.
Tomēr jāapsver, vai mēs gribētu un varētu atļauties rīkot tik plaša mēroga sacensības, jo pašvaldībai tie ir arī lieli izdevumi. Kādi tie ir pēc šīm sacensībām, tas pašlaik vēl nav aprēķināts.” ◆
