Laikraksta “Staburags” redakcijā savu sāpi izklāstīja pensionārs Edgars Sahaveckis no Staburaga pagasta. Vīrs stāstīja, kā Aizkraukles autotransporta uzņēmuma autobusa vadītāja dēļ viņš netika pie ārsta Aizkrauklē.
Laikraksta “Staburags” redakcijā savu sāpi izklāstīja pensionārs Edgars Sahaveckis no Staburaga pagasta. Vīrs stāstīja, kā Aizkraukles autotransporta uzņēmuma autobusa vadītāja dēļ viņš netika pie ārsta Aizkrauklē.
Vienu reizi nedēļā — trešdienās — Aizkraukles autotransporta uzņēmumam ir reiss Aizkraukle—Vēsmas Staburaga pagastā. Sahavecka kungs trešdienas rītā devās uz divus kilometrus attālo “Ūbeļu” pieturu, lai ar autobusu dotos uz Aizkraukli pie ārsta. Viņš stāsta:
— Uz pieturu gāju laikus. Redzēju, ka autobuss devās uz Vēsmu pusi, tāpēc mierīgi gaidīju to atpakaļ, lai brauktu uz Aizkraukli. Stāvēju ilgi, pieturā nebiju vienīgais, autobusu gaidīja vēl kāda sieviete ar mazu bērnu. Taču autobusa nebija. Acīmredzot tas uz Staburagu un tālāk uz Aizkraukli bija aizbraucis pa citu ceļu, tā teikt, “pa taisno”. Tur ir vēl viens ceļš, un daži autobusu vadītāji kādreiz tā mēdz darīt.
Man pie ārsta noteikti bija jānokļūst, tāpēc nākamajā dienā cēlos jau četros no rīta, biju spiests caur mežu doties deviņus kilometrus uz citu pieturu, lai ar autobusu Jēkabpils—Bauska beidzot nokļūtu Aizkrauklē. Pirms došanās uz poliklīniku iegriezos Aizkraukles autobusu stacijā un lūdzu paskaidrojumu par iepriekšējā dienā notikušo. Kasiere sacīja, lai atnāku vēlāk, viņa visu noskaidros. Turp devos vēlreiz. Viņa pastāstīja, ko uzzināja no autobusa vadītāja — ceļš uz Staburagu esot ļoti slikts, autobuss kavējies, un autobusa vadītājs apgalvoja, ka no Vēsmām uz Staburagu braucis gar “Ūbeļiem”.
Tomēr esmu pārliecināts, ka autobuss atpakaļ no Vēsmām nebrauca pa to pašu ceļu, jo tad es to būtu sagaidījis. Runāju arī ar vienu sievieti, kura dzīvo blakus “Ūbeļu” pieturai. Viņa teica, ka šī nav pirmā reize, kad pasažieri pieturā paliek “garu degunu”.
Sazinājāmies gan ar Staburaga pagasta padomes priekšsēdētāju Ainu Ķīsi, gan ar Aizkraukles autobusu stacijas priekšnieci Valentīnu Cirmenieci. Ķīses kundze savi viedokli par notikušo izteica uzreiz, taču Valentīna Cirmeniece solīja visu noskaidrot un tikai tad atbildēt.
Aina Ķīse saka: “Esmu dzirdējusi, ka autobusa vadītāji šad tad mēdz aizbraukt “pa taisno”. To gan nespēju izskaidrot, jo, braucot nevis pa noteikto maršrutu, bet citu ceļu, nevar ietaupīt ne laiku, ne arī saīsināt attālumu. Arī aizbildinājums ar sliktu ceļu nav pamatots, tāpēc, ka abi ceļi ir vienlīdz labi vai slikti. “Ūbeļi” ir nomaļa pagasta vieta, un šajā pieturā tiešām ļoti reti ir kāds braucējs, tomēr tas nav iemesls, lai pieturu apbrauktu.”
Pēc pāris dienām vēlreiz sazinājāmies ar Aizkraukles autobusu stacijas priekšnieci Valentīnu Cirmenieci. Lūk, ko viņa pastāstīja:
— Izrunājāmies ar autobusa vadītāju, kurš šajā dienā, 20. oktobrī, brauca uz Vēsmām. Viņš šo maršrutu brauc tikai otro reizi, tāpēc tā saukto ceļu “pa taisno” nemaz nezina. Kopā ar autotransporta uzņēmuma direktoru paši izbraucām gan autobusa maršrutu, gan arī pa ceļu, kur it kā apbraukta pietura. Šis ceļš ir tikai par 400 metriem īsāks, tāpēc, braucot pa to, ieekonomēt nevar.
Autobusa vadītājs paskaidroja, ka sliktā ceļa dēļ kavējies, taču atpakaļ no Vēsmām braucis pa paredzēto maršrutu, garām “Ūbeļu” pieturai, bet tajā nebija neviena pasažiera. Pirmo pasažieri atceļā viņš uzņēma tikai Staburaga ciematā. Uzskatu, ka visu esam izdarījuši pēc labākās sirdsapziņas, lai noskaidrotu situāciju, un nav pamata neticēt autobusa vadītājam.
Cirmenieces kundze piebilda, ka aptuveni šajā pašā laikā pa šo maršrutu brauc arī skolēnu autobuss. Varbūt vīrs “Ūbeļu” pieturā redzēja uz Vēsmām dodamies šo autobusu. Otra versija — sirmais staburadzietis devies mājās pirms autobusā pienākšanas, tas kavējās aptuveni 20 minūšu. Sahavecka kungs gan apgalvoja, ka pieturā stāvējis vairāk nekā pusstundu, jo nokļūt Aizkrauklē viņam bija ļoti svarīgi.
Negribas ticēt, ka vienā dienā piedzīvojis vilšanos un otrā rītā, gaismiņai austot, deviņus kilometrus bridis pa mežu uz citu autobusa pieturu, vīrs redakcijā ienāca tāpat vien aiz gara laika pasūdzēties par pasažieru pārvadātājiem.
