Kārlis Zemešs, Staburaga pagasta zemnieku saimniecības “Skudras” īpašnieks, (griķus audzē 48,9 hektāros): — Man par griķiem ir vienošanās ar kādu firmu, kura pavasarī solīja graudus iepirkt, maksājot ap 100 latu par tonnu.
Kārlis Zemešs, Staburaga pagasta zemnieku saimniecības “Skudras” īpašnieks, (griķus audzē 48,9 hektāros):
— Man par griķiem ir vienošanās ar kādu firmu, kura pavasarī solīja graudus iepirkt, maksājot ap 100 latu par tonnu. Ja firma būs pārdomājusi, būšu spiests pārdot arī par zemāku cenu, jo man nav citas izejas. Jāatmaksā kredīti, un graudus nav kur glabāt. Kā kulšu, tā vedīšu pārdot.
Pagaidām vēl neuztraucos, jo griķu pļauja sāksies pēc pirmajām salnām. Varbūt līdz tam vēl kas mainīsies.
Iveta Radziņa, Valles pagasta zemnieku saimniecības “Ibēni” īpašniece:
— Tā diemžēl nav pirmā reize, kad valdība ar zemniekiem tā izrīkojas. Kad par to izlasījām “Staburagā”, bijām šokā. Mums griķi aug 47,8 hektāru platībā. “Ibēnos”saimniekojam ar bioloģiskajām metodēm, tāpēc, ja par tonnu maksās tikai 50 latu, griķus nav vērts ne pļaut, ne kult. Augsnes uzlabošanai vienīgi var ieart zemē. Vai mēs tā darīsim, vēl nezinu, jo līdz griķu pļaujai vēl ir laiks.
Vladimirs Lubeņecs, Sērenes pagasta zemnieku saimniecības “Bencēni” īpašnieks (griķi iesēti 58,3 hektāros):
— Nezinu. Ar SIA “Aizkraukles grauds” starpniecību mums ir līgums par graudu pārdošanu “Rīgas dzirnavniekam”. Tagad nesaprotam, ko darīt. Man nav kur graudus glabāt, bet zemē ieart roka neceļas. Būs vien jāpārdod par tādu cenu, kādu piedāvās. Mums nav citas izejas…
