Kooperatīvās sabiedrības “Lielziedi” valde 22. aprīlī organizēja apkārtnes sakopšanas talku.
Kooperatīvās sabiedrības “Lielziedi” valde 22. aprīlī organizēja apkārtnes sakopšanas talku. Arī šoreiz nebija kvoruma, par ko kopsapulcē tā uztraucās daži tās dalībnieki. Vieni nav zinājuši, daži apkārtni sakopa citā dienā. Bet tas nav būtiskākais.
Runa ir par to, ka mūs neinteresē apkārtējā vide — vai tā ir sakopta, vai piemēslota — ejam visam pāri. Mēnešiem ilgi nākam no autobusa, ejam uz pieturu un visu lieko metam tik takas malā, lai pēc tam uztrauktos un vaimanātu: cik visur piedrazots, cik nekārtīgs, kur skatās valde, kāpēc neko nedara policija, kāpēc neorganizē talkas, kāpēc nesavāc un neaizved atkritumus? Tātad kādam no kaut kurienes jānāk, jāsavāc un jāaizved mūsu nomestās pudeles, plastmasa, stikli, papīri.
Ir cilvēki, kuri uzskata, ka viņiem jārūpējas tikai par savas vasarnīcas teritoriju, bet par to, kas aiz žoga, lai gādā citi. Un tad ir tā, ka vasarnīcas teritorijā viss izkopts, neredz nevienas nezāles, taču žoga otrā pusē zāles līdz viduklim gan vasarā, gan ziemā. Daudzi rosījās savās vasarnīcās, taču teritoriju aiz žoga nekopa.
Man kopā ar kaimiņienēm nācās kopt teritoriju no autobusu pieturas līdz vasarnīcu galvenajam ceļam. Tā nu mēs, piecas pavecas sievietes, sviedriem vaigā cīnījāmies ar kūlu, papīriem un citām drazām. Pienāca autobuss, mums garām plūda cilvēku straume, klusējot un vērojot: ko gan šīs sievas te ņemas? Gaidījām, ka vismaz kāds no garāmgājējiem vai braucējiem spožajos automobiļos kaut mirkli piestās un aplaimos mūs ar skaisto latvisko “Lai Dievs palīdz!”. Bet nekā… Laikam arī šī tradīcija lemta aizmirstībai, tāpat kā daudzas citas. Likās, ka garāmgājēji un garāmbraucēji ir inteliģenti, izglītoti, pieklājīgi cilvēki. Vai tad tādi esam tikai īpašos gadījumos vai pret “sevišķiem” cilvēkiem?
Ir divējādas izjūtas pēc šīs talkas: prieks par padarīto, neraugoties uz tulznām un sāpēm mugurā, un skumjas par līdzcilvēku vienaldzību un nevēlēšanos kaut ko darīt.
Silvija Palcmane Aizkrauklē
