“Beidzot valdība veikusi dižu atklājumu! Nobela prēmija garantēta!” Sestdienas rītā, veikalā satiekot Frīdi, jūsmoja Ješka.
“Par kādu sasniegumu tu runā?” brīnījās Frīdis. “Uz “izgreznotajām” precēm brīvdienās mājo kroņa nešķīstenis, bet darbdienās tās kļūst sterilas,” buldurēja Ješka.
“Nepūt miglu acīs! Skatos, jau agrā rītā esi krietni uzņēmis uz krūts!” pikti noteica Frīdis. “Dullais! Šodien uz priekiem nevar ne dūmu ievilkt, ne čarku ieraut. Šis valdības lēmums mani pārsteidza nesagatavotu,” atzinās Ješka.
“Kurš tādu “gudrību” var saprast? Prece stāv plauktā, bet nopirkt nevar. Izstāde, nevis veikals. Kur te loģika? Relaksēties sveču gaismā nevarēsi — tās nepārdos. Vai, netirgojot cigaretes, smēķētāju atradināsi no netikuma? Vai šņabja bodes “gāšana” piektdienas vakarā neatgādina šņabja talonu atprečošanu padomju laikos? Kur atšķirība? Tās ir bārdainu vīru spēles, uzskatot cilvēkus par ganāmu aitu baru. Kāpēc pārdevējām jādara nevajadzīgs darbs — preču maskēšana? Ko atbildēsi, “lielā atklājuma” slavinātāj?” jautāja Frīdis.
“Redzams, valdība grib regulēt katru cilvēka soli un sodīt par pārkāpumiem, tā mācot ļautiņiem bijību un paklausību. Kāpēc nepasludināt brīvdienas par atslodzes dienām un veikalus klapēt ciet? Žēl, bet dāmām kavalieri brīvdienās nevarēs dāvāt ziedus. Lai tie novīst, bet pārdot nevar. Regula augstāk par visu!” sprieda Ješka.
“Gribētos redzēt noteikumu autoru sejas izteiksmi, dzirdot viņiem veltītus pircēju “komplimentus” klusajā adventes laikā, kad jau tāpat baiļu un stresa bija pietiekami. Ko darīt cilvēkam, kurš darbdienās strādā garas stundas un netiek uz veikalu?” jautāja Frīdis.
“Bet internetā varot nopirkt visu. Arī “točku” darbība tagad uzplauks,” rokas berzēja Ješka. “Kāds būs nākamais eksperiments, pārbaudot cilvēku izturību un pacietību? Draugi, kad būs labi?”
Sarunā ieklausījās
Silvestrs
