Daudzi vecāki nezina, ko iesākt, kad mācību gads beidzies un jādomā, kur likt bērnu. Ideāli, ja laukos ir radi, kas bērnu var pieskatīt, bet visiem šādas iespējas nav. Tādēļ pusaudžiem nereti nākas vasaru pavadīt ielās ar draugiem. Labs variants ir vasaras nometnes, taču krīzes laikā daudzi to nevarēs “pavilkt” finansiāli. Ja ir iespēja, vecāki var mēģināt kooperēties un pārmaiņus pieskatīt radu, draugu, kaimiņu bērnus. Ja risinājumu meklē, to noteikti var atrast.
“Ja man nebūtu tik liels radu pulks, nezinu, kā tiktu galā. Strādāt varu tikai tāpēc, ka bērnu pieskata visi pēc kārtas,” teic kāda piecgadnieka mamma. Bet ko iesākt pirmsskolas vecuma bērna vecākiem, ja nav ne vecmāmiņas laukos, ne radu, ne draugu? Ja alga ir pietiekami liela, var algot aukli, bet ko tad, ja naudas nav? Atceros pēdējos PSRS pastāvēšanas gados, arī mūsu mātei mani un brāli kādu laiku nebija, kur atstāt. Dienā dzīvojām mājā, un, uz nebēdu strādādami nedarbus, sagādājām galvassāpes kaimiņiem.Būtiska ir pusaudžu problēma. Viņi varbūt nav tik modri jāpieskata kā mazākie bērnui, tomēr sagādāt lietderīgu nodarbošanos vasarā viņiem vajadzētu. Pēdējos gados Latvijā bija sākusies apsveicama prakse — bērniem vasarā piedāvāja iespēju strādāt. Iespēju nopelnīt 2004. gadā izmantoja 3225 skolēni, 2005. gadā — 9198, 2006. gadā — 11552, 2007. gadā – 7781, bet pērn — 11222 skolēni. Taču nule Labklājības ministrija informēja, ka saistībā ar budžeta optimizāciju bērnu nodarbinātības pasākumu 2009. gada vasarā “iesaldēs”. Tagad atliek vien iespēja atrast darbu ar paziņu, draugu palīdzību, aizsūtīt bērnu pie radiem uz laukiem vai vienkārši ļaut bērnam apgūt dzīvi ielās.
