Nule uzzinājām, ka “Latvijas pasta” valdes priekšsēdētājs Ivars Krauklis no 1. maija nolēmis atstāt amatu. Kā sava lūguma galveno iemeslu viņš norādīja atalgojuma samazinājumu par 60% un personiskus iemeslus. Viņš uzskata, ka proporcionāli algai, tad vajadzētu samazināt arī darba pienākumu apjomu.
Kraukļa kungs pērn “Latvijas pastā” nopelnījis 59,5 tūkstošus latu, tas nozīmē, ka viņa mēnešalga ir 5700 latu “uz papīra”.
Ja saņem vairākus tūkstošus latu mēnesī un ar algu ir neapmierināts, tad rodas jautājums, ko gan darīt tiem, kuriem mēnešalga nesasniedz pat 200 vai 300 latu? Arī viņiem ir jāapgādā ģimenes, jāmaksā rēķini un jādzīvo no algas līdz algai. Tāpat arī pensionāriem. Kā izdzīvot ar minimālo pensiju un apmaksāt komunālos pakalpojumus?
Ja darba alga tiek samazināta par 15%, bet kopā ar prēmijām un piemaksām samazinājums pārsniedz 60%, tad iznāk, ka prēmijas un piemaksas vien veido vismaz 45% no kopējā atalgojuma. Gribētos zināt, par kādu izcilu “darbu” tiek maksātas tik apjomīgas un regulāras prēmijas un piemaksas?
Kas gan notiktu, ja algu samazinājuma dēļ, piemēram, ārsti, paziņotu, ka gatavojas samazināt darba apjomu un neuzņemas atbildību par paveikto? Ķirurgs tikai operētu, bet brūci šūtu pacients?
Šis gadījums rāda, cik nepārskatāms un nepamatots ir valsts uzņēmumu vadītāju atalgojums, kas, šķiet, nekādi nav saistīts ar darba rezultātiem, bet gan ar konkrēto personu konkrētā amatā.
Kraukļa kungs savu amatu ieguva vēl satiksmes ministra Aināra Šlesera laikā, un, iespējams, viens no vilinājumiem bija arī lielā alga un dāsnās piemaksas un prēmijas. Pie labas dzīves pierod ātri. Un, tiklīdz kaut ko atņem, dažiem ir grūti samierināties. Ivaram Krauklim esot piedāvātas daudzsološas iespējas privātajā biznesā. Krīze gan neiet secen nevienam, un diezin vai privātuzņēmēju varēs “slaukt” tikpat vienkārši kā valsti.
