Anda Zariņa Koknesē — Šogad pēc ilgāka laika vīrs ar meitu atkal dosies uz mežu pēc eglītes.
Anda Zariņa Koknesē
— Šogad pēc ilgāka laika vīrs ar meitu atkal dosies uz mežu pēc eglītes. Izlasījām avīzē, ka valsts mežā katrs drīkst nocirst vienu eglīti. Vai nav romantiski — pa zaļu pļavu uz mežu pēc eglītes! Parasti to gādājām agrāk, taču šogad to darīsim tikai 24. decembrī. Dzīvoklī ir ļoti silts, tāpēc kociņam ātri nobirst skujas.
Dace Rizga Sunākstē
— Kopā ar ģimeni dosimies uz tuvējo mežu un izvēlēsimies glītāko eglīti. Tā darām katru gadu un vienmēr kopīgi to arī izrotājam. Pavisam esam pieci — vecāki un trīs bērni, un visiem zem eglītes būs arī Ziemassvētku dāvanas.
Birutas kundze Vietalvā
— Dzīvoju viena, tāpēc man parasti svētkos mājās nav eglītes. Meita atveda priežu zarus, tos izrotāju un līdzās noliku skaistu sveci. Ziemassvētkus došos svinēt pie meitas un mazbērniem. Viņiem ir gan izrotāta eglīte, gan adventes vainags. Tur zem eglītes nolikšu dāvanas, kuras esmu sagādājusi tuviniekiem.
Zelma Sīmane Neretā
— Pirms daudziem gadiem pie mājas iestādījām eglīti. Tāpēc tagad Ziemassvētkos nolaužu pa zariņam, ielieku vāzē un izrotāju. Ar to arī pietiek.
