Aizvadītajā nedēļā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska atzina, ka vēlas rosināt diskusiju par pedagogu slodzēm bērnudārzos. Atsaucoties uz to, mums piezvanīja pensionētā skolotāja Irina Kučerāne no Aizkraukles un izteica savas domas.
Ministre sarunā pauda viedokli, ka vidējās un augstākās izglītības posmā pedagogu gatavošanās process mācībām ir sarežģītāks nekā pirmsskolas pedagogam, gan nenoliedzot, ka psiholoģiskā spriedze, strādājot bērnudārzā ar dažādu vecumu posmu audzēkņiem, ir izaicinājums, tomēr, viņasprāt, pedagogu līdziesaiste “nav tik aktīva”. Tāpēc viņa vēloties sākt diskusiju par pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo slodžu dalīšanu. Viņa piedāvā neuzrādīt, ka tās ir 36 tikai pedagoģiskās darba stundas, bet nodalīt, ka varbūt puse ir pedagoģiskais, bet puse — pieskatīšanas darbs.
— Visu darba mūžu esmu bijusi saistīta ar bērniem — biju gan 1. — 4. klases skolotāja, gan strādāju bērnudārzā par audzinātāju un vadītāju. Līdz šim brīdim tā arī nespēju saprast, kurā brīdī beidzas pedagoģiskais darbs un sākas pieskatīšanas darbs? Varbūt cienījamā ministre to varētu izskaidrot? Manuprāt, pedagoģiskais darbs sākas jau no bērna piedzimšanas brīža, kurā iesaistās gan vecāki, gan bērnudārza audzinātāji. Ministrei šāda pļāpāšana godu nedara. Pēdējos gados skolotāja darbs vispār noplicināts līdz minimumam. Agrāk skolotāja priekšā cepuri cēla, tagad spļauj virsū, — saka pensionētā skolotāja. ◆
