Vasaras saulgrieži un Jāņi daudziem ir gada gaidītākie svētki. Tādi tie ir kuplajai Sirmaču saimei no Aizkraukles, kura šajos svētkos kopā pulcē vairākas paaudzes.
Gaidītāki par Ziemassvētkiem
Stāsts par šīs dzimtas vasaras saulgriežiem šoreiz sākās ar jaunāko paaudzi. Tradīcijas “pūralādei” apkopojusi Kristiāna Rancāne, kura savam skolas zinātniski pētnieciskajam darbam izvēlējās tēmu par vasaras saulgriežu un Jāņu svinēšanu savā dzimtā. Tas guva ievērību gan skolā, gan reģionā un bija izvirzīts arī valsts konkursam. Darba vērtība, visticamāk, ir ne tik daudz par kādām īpašām tradīcijām, bet gan tajā atklātajām ģimeniskajām vērtībām, kas vieno visu šo dzimtu — gan bērnus, gan vecāka gadagājuma cilvēkus. Kopā svētkos sanāk paprāvs savējo pulciņš — vecvecāki, viņu trīs bērni ar savām ģimenēm, un pievienojas arī draugi.
Kristiāna pārliecinoši atzīst, ka šie svētki noteikti viņai esot vissvarīgākie gadā, ko gaida vairāk nekā Ziemassvētkus. Turklāt viņi svin gan vasaras saulgriežus, kas šogad ir 21. jūnijā, gan Līgo svētkus dažas dienas vēlāk.
Iedvesmo ģimeni
Tradīciju pulcēties arī saulgriežos aizsāka Kristiānas vecmāmiņa Vizma Sirmace, kuru daudzi atceras kā tagadējās Aizkraukles novada vidusskolas vēstures un deju skolotāju. Viņa stāsta, ka tradīcija svinēt saulgriežus aizsākās salīdzinoši nesen.
— Reiz mani uzaicināja līdzi kādai delegācijai uz Kurzemi, kur Dundagas mežos pie svētakmens notika vasaras saulgriežu sagaidīšana. Aizbraucu līdzi savai radiniecei, kura saistīta ar šo latvisko tradīciju kopšanu. Tas patiesi bija dziļi mežā un nomaļā vietā. Toreiz biju ļoti pārsteigta, ka ir tik daudz jaunu cilvēku un ģimeņu ar maziem bērniem — visi dzied latviskās spēka dziesmas un katrai zina arī vārdus. Cilvēki bija sabraukuši no tik daudzām vietām. Tas viss bija tik ļoti interesanti, un gribējās kaut ko no tā arī savā ģimenē, — stāsta Vizmas kundze.
Saulgriežu sagaidīšanai cilvēki izsenis cenšas izvēlēties kādu īpašu vietu, un Sirmaču saime šo svētku burvību ienes savā dārzā. Vizmas kundze teic, ka precīzi jau neizdodas ievērot visas saulgriežu tradīcijas, bet būtiskākās noteikti ir. Pirms svētkiem tiek gatavoti pušķi ar deviņām zālītēm, kur katrs zāļu lasītājs ieliek savas domas, jāsagatavo arī ugunskurs, kurā katrs sadedzina savu iepriekšējā gada vainagu, kas noteikti ir saglabāti. Ugunij tiek dots arī kāds ziedojums, kas var būt graudi, zirņi, pupas vai kas cits. Tad katrs izteic savu vēlēšanos. Stāvot aplī, dziedātas arī dziesmas un iets rotaļās. To visu veicot, rodas maģiska izjūta, ko apliecina gan vecākā, gan jaunākā paaudze.
— Līgo vakars un Jāņi ir jau mazliet citādāki, jo tad apstaigājam kaimiņus un apdziedam visas malas. Arī tad cenšamies ievērot tradīcijas, kā ieiet sētā un apdziedāt. Dziesmas gan lielākoties saceram paši atbilstoši situācijai. Piemeklējam dažādas rotaļas. Šādu līgošanu atceros no agrākiem gadiem, un cilvēkiem patīk šī kopības izjūta, — saka aizkraukliete.
Katram savu tautastērpu
Šie svētki saimei nav iedomājami bez tautastērpiem. Vizmas kundzei svārki saglabājušies vēl no vecmāmiņas. Tie, visticamāk, bijuši ikdienas valkāšanai, bet Vizmas kundze tos tur godā un greznojas svētkos. Tautastērpu svārki ir arī meitām, un ģimenes sievietes pašas rokām darinājušas linu kreklus saviem puišiem. Katru gadu tērpu komplektus katrs cenšas papildināt ar vēl kādu detaļu. Savukārt Kristiāna savus tautiskos svārkus noaudusi pati. Tas bija viņas diplomdarbs, beidzot mākslas skolu. Viņai ļoti patīk Neretas puses tautastērpu toņi, tāpēc darinājusi tai pusei raksturīgus brunčus. Tās ir goda drānas, ko visa saime neiztrūkstoši velk saulgriežos.
Kristiāna un viņas māsīca Marta atzīst, ka visas šīs tradīcijas un tērpi dod to īpašo svētku izjūtu. Katrā ziņā citādākus tos svinēt nav iedomājams un negribētu. Tomēr svarīgākais tajā visā ir ne tik daudz rituāli, bet tas, ka visa ģimene ir kopā, jo ikdienā tas nemaz tik bieži neizdodas. Turklāt — lai arī kādi būtu laika apstākļi, svētku tradīcijas tiek ievērotas. Turklāt ģimenes pulciņam labprāt piepulcējas arī draugi, jo visiem kopā ir interesanti. Marta stāsta, ka, vērojot viņus, tagad arī draugi cenšas svētkos uzvilkt kaut ko no tautastērpa. Arī jauniešiem tas ir svarīgi. Tas viss ir kā stiprais pamats, kur allaž varēs pasmelt spēku. ◆
