Uzņēmums “A. A. Mežmalas” šajā tūrisma sezonā ieviesis būtiskas izmaiņas savā piedāvājumā — piestātne mainīta vikingu kuģiem Klintaines pagastā, un darbu pārtraucis arī “Latvju spīķeris” pie maiznīcas “Liepkalni”. Kā atzīst uzņēmuma pārstāvis Arvīds Apfelbaums — kaut kas būs citādāk, bet ne mazāk saistoši.
Kopš vikingu kuģa “Lāčplēsis” izbūves pirms vairāk nekā desmit gadiem tā “osta” vienmēr bijusi Daugavā pie “Liepkalniem”, kur interesenti sāka aizraujošo braucienu pa upi. Laivu piestātne īrēta un neapšaubāmi bija laba vieta. Tagad piestātne izbūvēta līdzās “A. A. Mežmalas” atpūtas vietai pie Annas klints. Tur šobrīd pietauvojies gan “Lāčplēsis”, gan “Nameisis”.
Par pārmaiņām Arvīds teic, ka šim solim gatavojās jau sen, lai viss būtu vienuviet un varētu attīstīt savu atpūtas vietu.
— Doma, ka pāriesim uz savu īpašumu, bija visu laiku. Esošā situācija tam izrādījās labs grūdiens, lai beidzot to paveiktu. Darāmā vēl daudz, un uzreiz visu labiekārtot nav iespējams, bet darbojamies. Grūti pateikt, kā šīs pārmaiņas ietekmēs klientu plūsmu, jo neapšaubāmi “Liepkalniem” ir sava pievilcība, bet esam līdzās, un tas viss tepat sasniedzams. Blakus ir mūsu laipu taka, arī kemperu laukums “Annas klints”, un tas viss viens otru papildina. Laiks parādīs, kā veiksies. Būs citādāk, bet ne sliktāk. Risks vienmēr ir, bet allaž esmu atzinis, ka tūrisms nav joma, ar ko pelnīt, tomēr mani vienmēr tas interesējis un gribas to dot arī citiem, — teica Arvīds.
Viņš atzīst, ka šajos gados cilvēku interese par braucieniem ar vikingu kuģiem nemazinās. “Lāčplēsis” joprojām paliks Klintainē, bet “Nameisis” krīzes dēļ šogad nedosies iepriekš plānotajā ekspedīcijā un vizinās tūristus Koknesē. Arvīds atzīst, ka, neraugoties uz kaimiņu novada skaisto apkārtni, cilvēkus tomēr vairāk saista Daugava pie Pļaviņām un Klintaines, kur tās krasti esot interesantāki. Arī pēc hidroelektrostacijas uzcelšanas upei ir savs skaistums, un nevar visu laiku dzīvot skumjās par zudušo, ko neviens neatgriezīs. Koknesei savukārt ir sava piesaiste, un ar šo pašvaldību “A. A. Mežmalām” ir kopīgi veiksmīgi projekti tūrismā.
Piedāvājums pārceļas kopā ar kuģiem
Koronavīrusa pandēmijas dēļ pieprasījums šajā sezonā krietni samazinājies arī “A. A. Mežmalām”, bet interese pamazām atjaunojas. Tomēr, tāpat kā citi tūrisma pakalpojumu sniedzēji, arī klintainieši uzskata, ka ir nepieciešams valsts atbalsts šai jomai.
Lēmumu par “Latvju spīķera” slēgšanu izšķīra Covid krīze. Arī šīs telpas īrētas no “Liepkalniem”. Pirms desmit gadiem ar īpašu interjeru atvērtais veikals piedāvāja suvenīrus un amatnieku darinājumus, tur strādāja arī administrators. Tas pat savulaik darbojās kā Pļaviņu novada tūrisma informācijas centrs. Kad novada dome to pārcēla uz Pļaviņām, zuda pašvaldības atbalsts, bet cilvēki tur tik un tā meklēja un guva informāciju par apskates un atpūtas iespējām apkārtnē. Ar laiku izveidoti citi pakalpojumi — vizināšanās ar kamanām ziemā, laivu un velo noma, nūjošanas un velobraukšanas trases. Pieprasījums atkarīgs no sezonas apstākļiem, kas ir nepastāvīgi, bet izdevumi ir tik un tā. Arī šis piedāvājums pārcēlies līdz ar kuģiem.
Bijušā “Latvju spīķera” saistošajai ēkai “Liepkalni” tagad maina jumtu un meklē jaunu nomnieku, par ko vēsta ieraksts uzņēmuma profilā sociālajos tīklos. Tā nodēvēta par Sēnes māju, kas vizuāli to arī atgādina.
Nākotnē ir iecere par kempinga namiņiem
“A. A. Mežmalas” atpūtas vieta pie Annas klints savulaik sākās ar laipu taku, kas izveidota ar Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu ūdenstūrisma attīstības projektam. Laipa ved pa neskartas dabas Daugavas līcīti. Tur izbūvētas arī četras platformas atpūtai. Arvīds stāsta, ka tās veidotas uz stiprākiem pamatiem ar domu izvietot kempinga mājiņas, bet līdz šim tas nav izdevies. Tagad uzņēmējs atgriezies pie šīs ieceres. Skices ir, visi nepieciešamie dokumenti nokārtoti, un šogad jau pirmās pakāpeniski varētu tapt.
— Taku iecienījuši makšķernieki, un tā varētu būt atpūtas vieta visai ģimenei, kur var ne tikai izbraukt ar laivu, noķert zivi, bet arī to pagatavot, baudīt dabu un peldēties. Veidojot to visu, esam centušies pēc iespējas mazāk iejaukties dabā, un vide tur ir neskarta, kas lieliski relaksē. Šo vietu cilvēki izvēlas ne tikai pastaigai, jaunie pāri te organizē laulību ceremonijas, — stāsta Arvīds.
Pirms takas nolaistā barjera nenozīmē, ka to nevar apmeklēt kājāmgājēji, bet tur liegts iebraukt autotransportam — lai nepostītu apkārtni un arī lieki nepiegružotu šo vietu. Arvīds atzīst, lai cik paradoksāli tas būtu, bet to, ko cilvēki ienes ar rokām, lielākoties arī iznes, bet, ja ieved ar automašīnām, mēdz atstāt atpūtas vietās. Kopumā gan cilvēki vēl nav tik apzinīgi, un ik gadu pie laipas un citviet nākas salasīt daudz drazu un atkritumu, lai arī tiem izvietotas speciālas tvertnes.
Tā ka jaunā sezona, neraugoties uz ierobežojumiem, uzņēmumam “A. A. Mežmalas” sākusies aktīvi.
