Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotajā akcijā “Darba devējs, pie kura vēlos atgriezties” Zemgalē par labāko atzīta SIA “Kūdras enerģija” no Kokneses.
Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotajā akcijā “Darba devējs, pie kura vēlos atgriezties” Zemgalē par labāko atzīta SIA “Kūdras enerģija” no Kokneses. “Kūdras enerģijas” valdes loceklis Gunārs Cankals atzīst, ka šis gads uzņēmumam bija ļoti veiksmīgs — gan sadarbībā ar Nodarbinātības dienestu, vasarā piedāvājot darbu jauniešiem, gan arī tiešajā darbā — kūdras ieguvē.
SIA “Kūdras enerģija” valdes loceklis Gunārs Cankals stāsta:
— Kūdra Koknesē iegūta kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem. Šajā laikā uzņēmumam mainījies nosaukums un arī īpašnieki, bet 1996. gadā tas ieguva nosaukumu “Kūdras enerģija”. Apsaimniekojam 814 hektāru lielu purva platību, kas pieder akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži”. Valsts ģeoloģijas dienests mums izsniedzis licenci kūdras ieguvei 700 hektāru lielā platībā līdz 2022. gadam, taču šobrīd kūdru iegūstam apmēram 460 hektāru lielā platībā.
Nav vienotas valsts politikas
Kūdras ieguves uzņēmumiem darbu sarežģī tas, ka Latvijā praktiski nav vienotas kūdras izstrādes valsts politikas. Dažas lietas gan pa šiem gadiem ir sakārtotas. Piemēram, jautājums par purvu nomas līgumiem un nomas maksu akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži”. Agrāk gandrīz katrā reģionā bija noteikta citāda nomas maksa, taču Latvijas kūdras ražotāju asociācija panāca, ka tagad visā valstī tā ir vienāda. Taču joprojām nav skaidrības, kuros purvos un cik daudz kūdras var izstrādāt, nav skaidrs, kā notiks jaunu platību apgūšana. Kamēr kūdras ieguvēji to nezina, nevar plānot jaunu rūpnīcu celtniecību, esošo uzlabošanu. Tas saistīts ar lieliem ilgtermiņa ieguldījumiem, taču, nezinot, kas notiks nākotnē, nevar plānot ne attīstību, ne prognozēt, cik ilgā laikā šos ieguldījumus varētu atpelnīt.
Gunārs Cankals saka: “Purvā nevar vienā dienā atnākt un grābt kūdru kausiem. Paiet vismaz trīs gadi, līdz varam kādā laukā sākt strādāt. Vispirms šīs platības jānosusina, jāizrok grāvji mitruma novadīšanai, jānovāc augsnes apaugums. Ja lauks ir lielāks par simts hektāriem, tad šis laiks ir vēl ilgāks, jo jāizstrādā kūdras ieguves procesa projekts, jāveic daudz citu procedūru, kas jāsaskaņo dažādās iestādēs.”
Valdības izstrādātajā Latvijas energoresursu izmantošanas koncepcijā kūdra kā kurināmais pieminēta tikai “garāmejot”, kaut gan tas ir vietējais resurss, lētāks nekā importētais kurināmais. Taču šim mērķim to Latvijā praktiski neizmanto, tāpēc visu mūsu valstī iegūto kūdru sagatavo lauksaimniecības vajadzībām. Bet arī šajā jomā nav kārtības. Kūdras ražotāji, tāpat kā lauksaimnieki, vēlas saņemt no valsts daļēju akcīzes nodokļa atmaksu, diemžēl līdz šim skaidra atbilde uz šo jautājumu no valdības nav saņemta.
Īpašnieki — ārzemnieki
Gandrīz visi lielākie kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi Latvijā pieder ārzemniekiem. Arī SIA “Kūdras enerģija” īpašnieks ir vācietis Heinrihs Štrenge. Viņam pieder arī otrs kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums Aizkraukles rajonā — SIA “Florabalt” Vallē, kur valdes loceklis ir arī Cankala kungs. Tāpēc viņš “Staburaga” lasītājiem stāsta arī par Valles uzņēmuma darbību.
Gunārs Cankals skaidro: “Mazam uzņēmumam no nelielas valsts ar savu produkciju ir grūti “ielauzties” Eiropas un pasaules tirgū. Taču, kļūstot par liela uzņēmuma ar senām tradīcijām un vērā ņemamu pieredzi sastāvdaļu, ir iespēja darboties daudz plašākā mērogā.”
Modernas iekārtas ļauj ietaupīt
SIA “Kūdras enerģija” kūdras ieguves un sagatavošanas tehnikas ziņā ir viens no modernākajiem uzņēmumiem Latvijā. “Mums ir pieci jauni moderni kūdras vācēji no Kanādas. Līdzīgi agregāti ir arī citos uzņēmumos, taču pa vienam, diviem, bet mums Koknesē tādi ir pieci, kurus velk jauni “Valmet” traktori. Šādas mašīnas ļauj strādāt daudz ekonomiskāk, jo viens moderns agregāts savāc tikpat daudz kūdras, cik divas padomju gados ražotas iekārtas,” stāsta Cankala kungs.
Savukārt Vallē ir ļoti labi aprīkota rūpnīca, kuras iekārtas vēl plānots uzlabot, taču kūdras ieguves agregāti nav tik moderni, kā gribētos. Lai tērētu daudz naudas dārgas un modernas tehnikas iegādei, jābūt lielām platībām, taču Vallē kūdras ieguves platības pagaidām nav tik lielas. Šobrīd SIA “Florabalt” no Valles pagasta padomes nomā 160 hektāru lielo Ērgļu purvu.
Ražo produkciju lauksaimniekiem
Gan to kūdru, ko iegūst Koknesē, gan Vallē vākto izmanto lauksaimniecībā. Taču koknesieši sešus kubikmetrus lielos plēves konteineros fasē triju dažāda rupjuma kūdru, kas vākta laukā. Turpretī vallieši gatavo dažādu veidu kūdras substrātu. Tas galvenokārt notiek pēc pasūtījuma, izmantojot pasūtītāja receptes un fasējot preci maisos ar šī pasūtītāja zīmolu. Tā kā no Vallē iegūtās kūdras uzņēmuma “Florabalt” rūpnīca ar pilnu jaudu var strādāt tikai dažus mēnešus gadā, tas iepērk daļu izejvielu, ko “Kūdras enerģija” iegūst Koknesē, kā arī gandrīz visu kūdras ieguves uzņēmuma — SIA”Gargrode” — vākumu Jēkabpils rajonā. Visa gan Koknesē, gan Vallē saražotā produkcija tiek eksportēta uz ārzemēm.
“Šogad Valles rūpnīcā sagatavoto kūdras substrātu mēģinājām pārdot arī Latvijā. Piedāvājām savu produkciju vienā no lauksaimniekiem domātajiem veikaliem Aizkrauklē, arī citur Latvijā. Taču šis process uz priekšu virzās ļoti lēni. Latvijā paliek tikai divi, trīs procenti no kopējā produkcijas apjoma,” stāsta abu uzņēmumu pārstāvis.
Paveikts vairāk, nekā plānots
Gunārs Cankals šo kūdras ieguves sezonu vērtē ļoti atzinīgi. Lauksaimniekiem sausais un karstais laiks sagādāja problēmas un radīja zaudējumus, bet kūdras ieguvēji priecājas.
— Kūdras apstrādes procesu uzņēmumos plānojam tā, lai darbs būtu visu gadu, kaut gan pati kūdras ieguve notiek tikai dažus mēnešus gadā. Ideālos apstākļos darbu sākam aprīlī un strādājam līdz rudenim. Pagājušajā gadā kūdru varēja vākt līdz oktobrim, šogad to beidzām darīt augustā, jo sākās lietains laiks. Šis process pilnībā atkarīgs no laika apstākļiem. Kopumā šo kūdras ieguves sezonu vērtējam kā ļoti veiksmīgu, jo laukā varējām strādāt pat naktīs — nebija rasas un miglas. Parasti no rīta varam sākt strādāt, kad rasa nožuvusi, un darām to līdz vakaram, kamēr vēl rasas nav. Šogad Vallē safasēts un pārdots ap 300 tūkstošu kubikmetru kūdras substrāta, Koknesē iegūts ap 320 tūkstošu kubikmetru kūdras. Esam paveikuši vairāk, nekā bija plānots.
Par uzcītību maksā vairāk
Abi šie kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi ir vieni no lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem savos pagastos. SIA “Florabalt” nodarbina ap simts strādnieku, SIA “Kūdras enerģija” — ap sešdesmit. Aktīvajā kūdras ieguves sezonā skaits ir lielāks, taču kvalificētu darbinieku, kuriem droši varētu uzticēt darbu ar jaunām un modernām iekārtām, trūkst.
SIA “Kūdras enerģija” Koknesē šogad pirmo reizi iesaistījās Nodarbinātības valsts aģentūras projektā skolēnu nodarbināšanai vasarā. Gunārs Cankals stāsta: “Arī agrāk vasarā pie mums strādāja jaunieši, taču šogad pirmo reizi skolēnus algojām ar valsts atbalstu. Vienīgi agrāk pie mums strādāja pat ap četrdesmit bērnu, taču saistībā ar projektu šogad viņu skaits bija ierobežots. Līdzīgā projektā iesaistījās arī SIA “Gargrode” Jēkabpilī, tāpēc varu salīdzināt jauniešu darbu Koknesē un kaimiņrajonā, un jāatzīst, ka koknesieši bija čaklāki un apzinīgāki.” Jaunieši purvā lasīja koku saknes un celmu atliekas, lai pēc tam pa lauku droši varētu braukt kūdras vācēji. Viņi krāva arī grieztās sūnu kūdras gabalus un darīja citus darbus. Laiks bija karsts, un darbs purvā bija ļoti smags, taču bērni darbu paveica labi. Cankala kungs atklāj, ka, redzot bērnu centību, uzņēmuma vadība pat nolēma paaugstināt noteikto stundas likmi, un skolēni varēja vairāk nopelnīt.
