Kūdras ieguves uzņēmumā “Kūdras enerģija” Koknesē pulcējās vairāku lielāko Latvijas kūdras ražotājfirmu pārstāvji.
Kūdras ieguves uzņēmumā “Kūdras enerģija” Koknesē pulcējās vairāku lielāko Latvijas kūdras ražotājfirmu pārstāvji, lai ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāju Dzintaru Zaķi un bijušo ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu apspriestu šīs nozares aktualitātes.
Latvijas kūdras ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Valērijs Kozlovs, kurš agrāk bija arī SIA “Kūdras enerģija” vadītājs, stāsta, ka šī nozare atstāta pabērna lomā, jo nav pat īsti skaidrs, kuras ministrijas pakļautībā tā ir. Ne Zemkopības ministrija, ne Ekonomikas ministrija lielu interesi par to neizrāda. Arī problēmas, kuras kūdras ražotāji pārsprieda ar deputātiem, ir sen zināmas, taču līdz šim nav atrisinātas. Kaut gan par tām runāts gan nozares pārstāvju sanāksmēs, gan ar augstākajām valsts amatpersonām.
Problēma “ar bārdu”
Viena no problēmām “ar bārdu” ir akcīzes nodokļa atmaksa par izlietoto dīzeļdegvielu. Pašlaik akcīzes nodokli valsts atmaksā tikai lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Kozlova kungs uzsver, ka gandrīz visi Latvijas kūdras ieguvēji šobrīd kļuvuši par produkcijas ražotājiem tieši lauksaimniecības vajadzībām, jo citur kūdru mūsu valstī izmanto ļoti maz.
“Jo vairāk par akcīzes nodokļa atmaksu runājam, jo mazāk cerību, ka kaut ko panāksim. Jautājums vienreiz jau izskatīts Saeimā un noraidīts, savus priekšlikumus esam iesnieguši Zemkopības ministrijai un šopavasar arī Ekonomikas ministrijai, kad Kariņš vēl bija ministrs. Atbildi tā arī nesaņēmām. Tāpēc izredzes ir minimālas. Kūdras ražotāji, piemēram, Igaunijā akcīzes nodokli nemaksā, un tas atšķirībā no mums paaugstina viņu konkurētspēju Eiropas tirgū. Savās prasībās nāksies apvienoties ar mežizstrādātājiem, jo arī viņiem savlaik solīta akcīzes nodokļa atmaksa, taču diemžēl tikai solīta,” piebilst Valērijs Kozlovs.
Ierēdņi spēlē futbolu
Kozlova kungs apzinās, ka visu samaksāto nodokli, protams, atgūt nevarēs, taču kompensāciju 70 procentu apmērā kūdras ražotāji tomēr vēl cer panākt. Ja šīs nozares pārstāvjiem akcīzes nodoklis tomēr jāmaksā pilnā apmērā, viņi vēlas, lai vismaz uzņēmumu un kūdras ieguves vietu pievedceļi būtu sakārtoti. Arī šī ir viena no problēmām, kuru “kūdrinieki” mēģina risināt jau vairākus gadus.
SIA “Kūdras enerģija” valdes priekšsēdētājs Gunārs Cankals stāsta:
— Kūdras ieguves sezona sākas februārī, taču tas ir laiks, kad liela daļa valsts nozīmes grants ceļu tiek slēgti, jo sākas pavasara šķīdonis. Diemžēl mēs nevaram pasūtītājiem ārzemēs taisnoties, ka Latvijā slēgti ceļi, tāpēc preci piegādāt nevarēsim. Gan mēs, gan mūsu sadarbības partneri tāpēc cieš zaudējumus. Kokvedējautomašīnas, kuras ir daudz smagāk piekrautas nekā kūdras vedēji un ceļus bojā krietni vairāk, var izvēlēties, no kura meža izvest kokus, bet mēs nevaram rūpnīcu šajā laikā pārcelt citur.
Par to esam runājuši gan ar vietējiem ceļu kopējiem, gan arī ar augstākstāvošo priekšniecību. Diemžēl līdz šim esam saskārušies ar noraidošu attieksmi un birokrātisko “futbolu”, kad viens ierēdnis sūta pie otra, bet rezultāta nav. Koknesē šī gan nav tik aktuāla problēma, taču Vallē, kur darbojas uzņēmums “Florabalt”, tas vienmēr rada nopietnas bažas. Tā kā mūsu sadarbības partneres ir ārzemju firmas, lai kaut īslaicīgi atrisinātu šo problēmu, esam iesaistījuši pat konsulāros dienestus, taču mūsu izpratnē tā tam nevajadzētu būt. Bez šaubām, mēs saprotam, cik slikti ir Latvijas ceļi un apzināti nevēlamies tos vēl vairāk bojāt, esam pat gatavi ar līdzfinansējumu piedalīties to kopšanā, jo pašiem vien pa šiem ceļiem būs jābrauc.
Deputāts Dzintars Zaķis atzina, ka šī problēma arī Saeimā un valdībā ir zināma, taču acīmredzot pietrūcis politiskās gribas to risināt.
Ar ko importētais labāks?
Kūdras ražotāji sašutuši arī par samazinātas pievienotās vērtības nodokļa likmes noteikšanu piecu procentu apmērā gāzei. Viņi nesaprot, kāpēc importētais kurināmais ir labākā situācijā nekā vietējais, jo malkai, koksnei un kūdrai šī likme ir cita. Veidojas paradokss: Latvijā izmantot importa kurināmo, kuram vēl pie tam samazināta nodokļa likme, ir izdevīgāk nekā vietējo, kaut gan Latvija ir trešā kūdras resursiem bagātākā valsts Eiropas Savienībā. Kozlova kungs ir pārliecināts, ka šādu situāciju nedrīkst pieļaut. Viņš atzīst, ka, izmantojot enerģijas iegūšanai tikai vietējos resursus, mazinātos arī Latvijas atkarība no Krievijas.
“Kokneses firmas “Kūdras enerģija” nosaukums liecina, ka sākotnēji tas tika veidots kā uzņēmums, kurā ražoja kūdru kurināšanai. Gadā te ieguva 20 tonnu gabalkūdras, mums bija vismodernākās iekārtas, taču pienāca laiks, kad valstī kūdra kā kurināmais vairs nebija vajadzīga, un mēs visas iekārtas bijām spiesti pārdot igauņiem. Piemēram, Tartu 60 procentu no izmantotā kurināmā ir kūdra, Tallinā — ap 30 procentu. Turpretī mūsu uzņēmumu ar laiku pārveidoja, un nu tajā iegūst izejvielas, no kurām gatavo kūdras substrātu lauksaimniecības vajadzībām,” stāsta Kozlova kungs.
Bijušais ministrs pārsteigts
Arī valsts enerģētikas attīstības pamatnostādņu projektā kūdra kā enerģijas ieguves avots pieminēta tikai starp citu.
Krišjānis Kariņš atzina, ka valdībai tiešām vajadzētu veicināt vietējo resursu izmantošanu enerģijas ieguvei, jo nav nekā sliktāka valsts ekonomikai, kā kļūt atkarīgam no citas valsts. “Enerģētika ir viena no svarīgākajām nozarēm visā pasaulē, tāpēc mums tiešām nopietni jādomā par izmaiņām šajā jomā. Es gan nesaku, ka vajadzētu samazināt gāzes izmantošanas apjomu, taču vietējo resursu lietošanu noteikti vajadzētu veicināt,” atzina Kariņš. Viņš bija ļoti pārsteigts par lielajiem kūdras krājumiem Latvijā. To varēs iegūt vēl vismaz 300 gadu, un Latvijā darbojošies uzņēmumi gadā izstrādā mazāk kūdras, nekā tā atjaunojas. Viņš apgalvoja, ka informācija, ko saņēmis, strādājot ekonomikas ministra amatā, atšķiras no kūdras ražotāju stāstītā.
Uzņēmumi un prece — ārzemniekiem
Neraugoties uz nebūšanām, kūdras ražošanas nozare Latvijā tomēr attīstās. Būvē jaunas rūpnīcas un rada jaunas darbavietas vietējiem iedzīvotājiem. Taču gandrīz visi kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi pieder ārzemniekiem — kompānijām no Vācijas, Dānijas, Nīderlandes, Somijas. Arī Kokneses “Kūdras enerģija” un Valles “Florabalt” pieder vāciešiem. Tāpat 90 procentu iegūtās kūdras eksportē uz ārvalstīm. Tikai nelielu daļu iegūtā pārdod vietējā tirgū. Kozlova kungs stāsta, ka Latvijā pārdotā apjoms pamazām palielinās, taču veikalos arvien nopērkams kūdras substrāts ar uzrakstiem svešvalodās uz iesaiņojuma.
“Nav normāli, ka Latvijā ir tik lieli kūdras apjomi, bet siltumnīcās gurķus un tomātus audzē akmens vatē. Piemēram, Ziemeļvalstīs tas ir aizliegts, jo secināts, ka ilgstošā laika periodā tas negatīvi ietekmē cilvēka veselību. Izmetot izlietoto akmens vati, piesārņo arī dabu. Tāpat Latvijā nerunā arī par kūdras izmantošanu lauksaimniecības zemes uzlabošanai. Zemkopības ministrijai lūdzām paredzēt subsīdijas zemniekiem, kuri to vēlas darīt, un bijām pat gatavi šim mērķim kūdru pārdot lētāk, taču atsaucības nebija,” skumji atzīst Kozlova kungs.
Uzklausījuši kūdras ražotāju problēmas un priekšlikumus, Saeimas deputāti solīja atbalstu, spriežot par akcīzes nodokļa atmaksu, kā arī sākt plašāka mēroga diskusiju par kūdras izmantošanu enerģētikā. Cerams, tas nebūs tikai tukšs solījums priekšvēlēšanu laikā.
