Materiālie labumi ne vienmēr mūs dara laimīgus. Tas sakāms arī par bērniem, kuriem nav ģimenes un kuri dzīvo bērnunamos.
Materiālie labumi ne vienmēr mūs dara laimīgus. Tas sakāms arī par bērniem, kuriem nav ģimenes un kuri dzīvo bērnunamos. Latvijā tādu bērnu ir apmēram trīs tūkstoši. Viņi ir labi nodrošināti, taču pietrūkst ģimenes siltuma.
Lai situāciju uzlabotu, daudz dara baptistu mācītāja Ainara Baštika vadītā Bērnu un ģimenes lietu ministrija. Tās rosināta, sabiedrība par dzīves pabērniem sāk rūpēties arvien vairāk. Arī ikdienā, ne tikai svētkos. Ministrs ģimenes visā Latvijā aicina kļūt par bērnunamos dzīvojošo bērnu uzticības peronām jeb krustmātēm un krusttēviem. Apmēram ceturtajai daļai šo bērnu uzticības personas jau pieteikušās.
Bērnunamu vadība atļauj bērniem brīvdienas pavadīt šajās uzticības personu ģimenēs. Lai tas notiktu, ieinteresēto ģimeni pārbauda gan bērnunama vadība, gan pagasttiesa vai bāriņtiesa. Taču pats galvenais, lai ģimene bērnu mīlētu un patiesi vēlētos viņa dzīvi darīt gaišāku, dāvinot bērnam māju sajūtu un apziņu, ka viņu tur gaida.
Domāju, tām ģimenēm, kuras apņemas šiem bērniem dāvināt savu labvēlību un arī mīlestību, pirms to dara, nopietni jāpārdomā. Zinu vairākus gadījumus, kad vēl padomju laikā vairākas aizkraukliešu ģimenes adoptēja mazus bērnus no bērnunama. Grūti šīm ģimenēm klājās. Viena kundze, kura paņēma meiteni tikai vasaras brīvdienās, rudenī viņu aizveda uz bērnunamu atpakaļ, jo mazo nevarēja pieradināt pie elementārām lietām un atradināt no zagšanas. Meitenīte kā maza žagata vilka savā atvilktnītē visu, ko acis pamanīja un kas nepiederēja viņai.
Tagad daudzās ģimenēs nav savu bērnu, un adoptētāju skaits palēnām pieaug. Bērnus no Latvijas vēlas adoptēt arī ārzemnieku ģimenes. Visdrošāk ir izvēlēties bāreni, jo tad pēc gadiem, kad bērns būs izaudzis, neuzradīsies viņa īstie radītāji un nesagandēs dzīvi bērnam un audžuvecākiem.
Bērnunamu audzēkņu dzīvi jau tagad gaišāku un cerīgāku dara šīs uzticības personas. Cerams, liela daļa uzticības personu ar laiku kļūs arī par audžuvecākiem, jo bērns nav rotaļlieta, kuru var vadāt no un uz bērnunamu. Katra bērna sirsniņa alkst mīlestības — par to potenciālajiem audžuvecākiem jādomā visvairāk. Un kāda laime, ja bārabērns atrod savas mājas un mīļus cilvēkus, prot to novērtēt un mīlestībai atbild ar mīlestību!
