Zināms, ka šogad Lielajā piektdienā Latvijā norisināsies 20 Krustaceļi. Krustaceļš kā svētceļojums ir sena katoļu tradīcija, bet mūsdienās ieguvusi ekumenisku nozīmi. Četrus kilometrus garu Jēzus ciešanu pārdomu ceļu jau otro gadu ies arī Skrīveros, nesot ap 30 kilogramiem smagu krustu.
Krustaceļš vedīs no vecās Aizkraukles luterāņu baznīcas (Aizkraukles pagastā) caur 13. gs. senbaznīcu līdz Skrīveru Romas katoļu baznīcai Skrīveru centrā. “Pie mums Krustaceļš notiks tikai otro gadu, bet ar katoļu priesteri Māri Ozoliņu, kurš šogad vadīs Krustaceļu, norunāts to iedibināt kā ikgadēju tradīciju, kurā vienu gadu iesim no katoļu baznīcas uz luterāņu, bet nākamo gadu atpakaļ: no luterāņu uz katoļu,” stāsta Aizkraukles evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks Jānis Lapiņš. Kopīgi kristīgi pasākumi dažādu konfesiju kristiešiem palīdz būt vienotiem galvenajās lietās, proti, trīsvienīgajā Dievā. “Krustaceļš ir nepieciešams, lai izceltu Lieldienu kristīgo nozīmīgumu un kaut cik uzsvērtu Lieldienu kristīgo jēgu no medijos tik ļoti popularizētā, pasakainā Lieldienu zaķa tēla,” saka J. Lapiņš.
Tieši Krustaceļš kā vēsturisks notikums ir minēts Bībeles Jaunās derības Mt27: 21. — 23., Mr15: 32. un Lk23: 26. — 33. pantā aptuveni pirms 2000 gadiem, kad Poncija Pilāts sodīja Jēzu no Nācaretes ar nāvessodu, piesitot krustā. Jēzum, ejot uz nāvessoda izpildes vietu, Romas karavīri piespieda nest krustu Jēzus māceklim Pēterim (Sīmanim). “Domāju, Krustaceļā varam mēģināt iejusties mācekļa Pētera izjūtās. Mēs nevaram iet Jēzus ceļu, bet mēs varam palīdzēt nest Viņa nastu uz sagaidāmo nenovēršamo notikumu, kas pilnībā mainīja pasauli. Faktiski, ko tas toreiz nozīmēja māceklim Pēterim (vēlāk Romas 1. pāvestam), ir daļēji svarīgs katram Krustaceļa gājējam šodien. Krustaceļā ejam, dziedam, bet arī pārdomājam par līdzcietību, pieļautajām dzīves kļūdām, par Dieva nozīmi savā dzīvē, vai tā ir mīļa, kopta un rūpēta mājvieta, vai tikai kā ātrās palīdzības izbraukums — esmu baznīcā tad, kad esmu uz nāves briesmu sliekšņa. Būsim Krustaceļa gājēji kā māceklis Pēteris, kurš mēdza kļūdīties, bet tajā pašā laikā viņš bija arī klints, uz kuras Jēzus uzbūvēja savu baznīcu,” stāsta J. Lapiņš.
Svētceļojuma dalībnieki nes luterāņu baznīcas krustu, ko radījis kāds vietējais koktēlnieks. Šāds krusts ir gan luterāņu, gan katoļu baznīcā. Katoļu baznīcā to var pagodināt — stāv no ieejas pa kreisi, savukārt luterāņu baznīcā krusts tiek izmantots vien Krustaceļa nolūkiem, goda vietā pie altāra bijis aplūkojams, kad altārglezna restaurēta. Nav smags, var panest arī sievietes, stāsta J. Lapiņš. ◆
