Vai meliorētās, grūti apstrādājamās zemēs atļaus audzēt ātraudzīgus krūmus šķeldas iegūšanai kurināmajam? Vai par šo platību pienāksies piemaksas kā par lauksaimniecībā izmantojamo zemi?
Vai meliorētās, grūti apstrādājamās zemēs atļaus audzēt ātraudzīgus krūmus šķeldas iegūšanai kurināmajam? Vai par šo platību pienāksies piemaksas kā par lauksaimniecībā izmantojamo zemi?
Nedz ES, nedz Latvijas likumi nevar īpašniekam liegt viņam piederošā zemē stādīt to, ko viņš vēlas. Vienīgais ierobežojums, ko nosaka Latvijas likumdošana, ir iepriekš piesakāmā lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācija par mežu zemi, ja tajā paredzēts stādīt mežu.
Valsts meža dienesta vadošais speciālists Arnis Gailis apstiprina, ka krūmu audzēšanai nav nekāda sakara ar meža likumdošanu un ka zemes transformācija šajā gadījumā nenotiek: “Tieši tāpat, kā ābeļdārza gadījumā — zemniekam nevienam nav jāprasa atļauja.”
Nekāds ES atbalsts par krūmu audzēšanu nav paredzēts. Tiešie maksājumi pienākas nevis par lauksaimniecībā izmantoto zemi, bet gan par noteiktu kultūru — par laukaugu, eļļas augu un pākšaugu — audzēšanu. Lielākie zemes īpašnieki atmatas zemē augu sekas nolūkos it kā drīkstētu audzēt enerģētiskās kultūras un par to saņemt tiešos maksājumus, bet kārklu gadījumā subsīdijas nebūtu iespējamas, jo atmatu nedrīkst vienā un tajā pašā vietā turēt ilgāk nekā trīs gadus.
“Mēs ņemam vērā Skandināvijas pieredzi kārklu audzēšanā,” atklāj Kalsnavas arboretuma speciāliste Aija Kaškure. “Zviedrijas vidienē un dienvidu daļā vēl šodien aug šādas enerģētisko kultūru plantācijas, bet jaunas zviedri vairs nestāda, jo neatmaksājoties. Arī nākotnes vīzijā Latvijā kārkli neiederas, jo nebūšot rentabli. Perspektīvākas enerģētiskās koksnes malkas vajadzībām varētu būt ātraudzīgās apses, papeles, kas apmēram 30 gados sasniedz pietiekamu produktivitāti.”
Pretējās domās ir mežzinātnes institūta “Silava” enerģētisko kultūru speciālists Andris Lazdiņš: “Kaut arī Latvijā ir ieviesušās Eiropas enerģētisko kārklu šķirnes, par rūpnieciskiem apjomiem nevar runāt. Tomēr kā biznesa virziens zemniekam tas ir iespējams, tikai jārēķinās, ka “ražu” varēs sagaidīt labākajā gadījumā pēc četriem gadiem. Rēķinu, ka koksnes cena tajā laikā būs lielāka nekā pašlaik, varbūt vēl nesasniegs Zviedrijas cenu līmeni, bet būs tikai divreiz, nevis piecreiz zemāka.”
