Sava puse un māja ir vismīļākā. Braucam, ceļojam, redzam skaistu un sakoptu vidi. Esmu bijusi vairākās mazpilsētās, kur tūristi bauda skaistumu — Viesītē, Raunā, Lizumā.
Sava puse un māja ir vismīļākā. Braucam, ceļojam, redzam skaistu un sakoptu vidi. Esmu bijusi vairākās mazpilsētās, kur tūristi bauda skaistumu — Viesītē, Raunā, Lizumā.
Mūsu kultūras un atpūtas vieta bija zviedru skanstis un Draudzības parks Pļaviņās. Kādreiz tur notika daudz kultūras pasākumu, šogad tikai viena balle. Estrādes vieta, mūsu saules ligzdiņa, nu klusa, pamesta, aizaugusi. Agrāk teica, ka šajā vietā trijos novados var dzirdēt gaili dziedam, bet nu to slāpē krūmi, koku zari. Pat piemiņas akmens ieaudzis garā zālē, rēgojas tikai zīme “Iebraukt aizliegts!”.
Sešdesmitajos gados cilvēki te stādīja liepas, ozolus, zāli izpļāva, sagrāba lapas un zarus. Tagad valda postaža. Galvenais — privatizēt, tad lai viss iesūno…
Katra vieta vai pilsēta ar kaut ko lepojas. Kas piesaistīs tūristus Pļaviņām? Aknīstē ir franču skanstis, tur krūmi izcirsti un izveidotas takas. Mūspusē tikai vienaldzība par šīs skaistās vietas likteni.
