Pie atpūtas bāzes “Radzes” Kokneses pagastā notika individuālās sacensības spiningošanā, kurās pirmo reizi piešķīra titulu “Kokneses zandartu karalis”.
Pie atpūtas bāzes “Radzes” Kokneses pagastā notika individuālās sacensības spiningošanā, kurās pirmo reizi piešķīra titulu “Kokneses zandartu karalis”. To izcīnīja rīdzinieks Aigars Auzars.
Lietuvietim neveicas
Agrā sestdienas rītā pie atpūtas bāzes “Radzes”pulcējās copmaņi no Rīgas, Cēsīm, Madonas, Madlienas, Salaspils, protams, arī no Kokneses un Aizkraukles, lai mērotos spēkiem zandartu spiningošanā. Tālākais sacensību dalībnieks bija atbraucis no Klaipēdas Lietuvā. Diemžēl zandartu ķeršanā viņam neveicās.
Sacensības organizēja vietējie spiningošanas meistari, kuri jau daudzus gadus ar panākumiem startē Latvijas čempionātā spiningošanā, — Kokneses sporta un atpūtas centrs “Koknesis” un SIA “Radzes”.
Viens no sacensību organizatoriem koknesietis Viesturs Saulītis atceras, ka šādu sacensību ideja radusies pirms vairākiem gadiem, nu to izdevies īstenot.
Jāiztiek bez “ceļa zīmēm”
Daugavā pie Kokneses ir daudz labu vietu, kur var vilkt lieliskus zandartu lomus. Viss atkarīgs vien no spiningotāju prasmes atrast, kur šīs zivis mīt. Parasti tā ir visai šaura josla, kur lielo ūdenskrātuves dziļumu strauji nomaina seklāka ūdens joma. Par šo robežu virs ūdens gan nekas neliecina, īsto copes vietu meklēšanai nākas izmantot eholotu vai garākā auklā iesietu atsvaru. Taču ar to panākumi vēl nav garantēti. Jāsameklē “īstais” vizulis, kurš šķiet iekārojams dzelmē mītošajiem spuraiņiem.
Cīnīties par Kokneses zandartu karaļa titulu bija atbraucis 51 spiningotājs. No pretendentiem divas bija sievietes, kuras, salīdzinot ar daudziem pieredzējušajiem vīriem, guva ievērojamus lomus.
Traucē mēness
Zandarts ir kaprīza zivs. Viņa reizēm neķeras nedēļām un tad pēkšņi grābj katru mānekli, kas nokļuvis redzeslokā.
Sestdienas rīts liecināja, ka gaidāma karsta diena, kad tveici nespēs kliedēt pat nelielais vējiņš. Debesīs spoži spīdēja saule, taču virs upes kreisā krasta zilajās debesīs blāvoja mēness sirpis. Uzskata, ka šādās dienās zivis parasti neķeras. Lielai daļa sacensību dalībnieku tiešām neizdevās piesaistīt ne zandartu, nedz kādu citu zivju interesi. Savukārt pārējie teica, ka tik vien spējuši, kā mest atpakaļ zemmēra (īsākus par 45 cm — aut.) zandartus, laiku pa laikam uztveramajos tīkliņos ieslidinot pa kādai prāvākai zivij.
Lielākais vietējam
Dažiem labāk ķērās rīta pusē, citiem pēcpusdienā. Taču, kad spiningotāji bija izbraukuši krastā un noķertās zivis nosvērtas, izrādījās, ka kopumā noķerti 39,17 kilogramu zandartu un 11,45 kilogrami līdaku un asaru. Vislielāko zandartu — 2,15 kilogramus smagu spuraini — noķēra koknesietis Viesturs Saulītis.
Taču par sacensību uzvarētāju kļuva rīdzinieks Aigars Auzars, kurš noķēra četrus zandartus, zivju kopējais svars bija 6,668 kilogrami. Auzara kungs arī ieguva šīgada Kokneses zandartu karaļa titulu un sacensību galveno balvu — jaunu plastikāta laivu. Otrajā vietā ar 3,054 kilogramiem — madonietis Jānis Keiselis. Trešais — Viesturs Saulītis no Kokneses (3,04 kg).
Savukārt kategorijā “pārējās zivis” viss goda pjedestāls piederēja koknesiešiem. Nepārspēti palika Modris Bērziņš (2,5 kg), Artūrs Malnačs (2,138 kg) un Igors Dubovskis (1,494 kg).
Pārkāpums kilometra garumā
Sacensību gaitu uzmanīja arī vides inspektori, kuriem tieši iepretim atpūtas bāzei izdevās no upes dzelmes izcelt nelikumīgu zvejas rīku — naktsšņori. Pie viena no āķiem spirinājās aptuveni pusotru kilogramu smags zandarts, kurš tūlīt piedzīvoja “amnestiju” un varēja doties atpakaļ upes dzelmē. Fakts it kā nav ārkārtējs, ja vien naktsšņore nebūtu tieši kilometru gara. Vecākais vides inspektors Edvīns Gudrītis atzina, ka šī ir viena no garākajām auklām, ko viņš no upes izcēlis, kamēr vien strādā šajā amatā.
