Viena no pārsteidzošākajām vietām, kur latvieši viesojās, bija lielākā Āfrikas krokodilu audzētava Thaba Kvena. No krokodiliem iegūst ādu, ko izmanto dažādu preču izgatavošanai.
Viena no pārsteidzošākajām vietām, kur latvieši viesojās, bija lielākā Āfrikas krokodilu audzētava Thaba Kvena. No krokodiliem iegūst ādu, ko izmanto dažādu preču izgatavošanai.
Lauris Vāvers stāsta, ka fermā ir ap 2000 pieaugušu krokodilu. Viskvalitatīvāko ādu iegūst no maziem krokodiliem. Viena krokodilu mātīte sezonā izdēj līdz 80 olām, tās lielumā ir apmēram kā zosu olas. Inkubatorā kā cāļus izperina mazos krokodilēnus. Tos audzē līdz divu mēnešu vecumam, tad krokodils ir apmēram metru garš un vislabākais izejmateriāls dāmu somiņai…
Turpat veikaliņā var iegādāties krokodilādas somas, jostas, makus. “Manuprāt, tie bija dārgi, piemēram, siksna maksāja apmēram 30 — 40 latu. Vēlāk gan citi teica, ka tas neesot dārgi, jo Austrālijā krokodilu ādas izstrādājumu cena esot divtik augsta,” stāsta Ilmārs Gūtmanis. “Mēs tomēr neko nenopirkām. Tāda josta ir cieta kā akmens, kā tādu nēsāt! Šādas preces droši vien ir tikai prestiža lieta.” Fermā ir arī seniori — visvecākajam krokodilam ir 46 gadi, viņš ir piecus metrus garš un sver tonnu. Krokodili dzīvojot līdz simts gadiem. Krokodilus ir izdevīgi barot, jo tie ēd tikai pusi gada, bet sešus mēnešus guļ. Arī tobrīd, kad latvieši viesojās audzētavā, viņiem bija miera periods. Ziema taču! Dzīvnieki nekustīgi guļ baseinu malās, vien dažs pagroza acis.
Tūristu celiņi apjozti ar augstu žogu, un tikai acu augstumā atsegta josla, pa kuru var apskatīt dzīvniekus. “Jau ieejot krokodilu audzētavā, novietota fotogrāfija, kurā redzams, kā krokodils plosa cilvēku. Tas biedinājumam…” atceras Ilmārs Gūtmanis.
