Pirms četriem gadiem, 2009. gada 6. jūnijā, Skrīveru iedzīvotājiem bija plaša izvēle, par ko balsot, jo deputātu kandidātu sarakstus iesniedza sešas vēlētāju apvienības. Toreiz novada domē ievēlēja kandidātus no četriem sarakstiem — “Kopā novadam”, “Skrīveri — mūsu novads”, “Mēs Skrīveriem” un “Skrīveri šodien un rīt”.
Krēslus Skrīveru novada domē pieteicās ieņemt Ivetas Biķernieces un Jāņa Īviņa “Kopā novadam”, Guntas Lisenko un Pētera Jansona “Mēs Skrīveriem”, Aivara Lisenko un Jāņa Brokāna “Skrīveri — mūsu novads”, Ingunas Juhņevičas un Jāņa Sniedziņa “Vienoti Skrīveriem”, Andra Zālīša un Līgas Ivanovas “Skrīveri — šodien un rīt” un Ata Bičkovska un Agneses Spruktes — Leitānes “Savējie”.
Labās un sliktās ražotnes netop
Ko savā četru tūkstošu zīmju priekšvēlēšanu programmā solīja apvienība “Mēs Skrīveriem”, no kuras domē ir visvairāk pārstāvju (9)? Solījumi bija diezgan konkrēti, un ātrumā tiem pāri nepārskriet. Piemēram, pašvaldībā nodarbināt profesionāļus. Pārsvarā pašvaldības iestāžu vadītāji nav mainījušies, ir tie paši, kuri pirms vēlēšanām, un tāpēc piedēvēt sev šos nopelnus apvienība īsti nevarētu. Arī kādu citu solījumu — izdot pašvaldības informatīvo izdevumu “Skrīveru Vārds” — nē, jo to nosaka likums par pašvaldību darbību, un izdevumam ir ilglaicīga vēsture. Toties pašvaldības policijas izveide palika “uz papīra”, un tās vietā šobrīd apspriež jautājumu par vienotas videonovērošanas sistēmas ieviešanu.
Gribēja realizēt iesāktos, sākt jaunus projektus, un tas izdevās ar uzviju. Pēdējo triju gadu laikā noslēgti līgumi par 17 jauniem ES atbalstītiem projektiem. Vidusskolas vecā korpusa, tajā skaitā sporta zāles, remonts, sabiedrisko tualešu pie dzelzceļa stacijas, gājēju celiņa Purapuķes ielā izbūve un citi projekti ir veiksmīgi realizēti, bet miljonu vērtais ūdenssaimniecības attīstības projekts “iegrieza” pašiem solītājiem. Viena no projekta kārtām realizēta, bet jau tagad tas iedzīvotāju attieksmi vērsis pret novada domi. Nav izdevies izveidot ne videi nekaitīgas, ne vidi bojājošas ražotnes.
Brīvpusdienas uz valsts rēķina
Līdzekļu bija par maz, atcerēsimies, ka tie bija ekonomiskās krīzes gadi. Tāpēc citu prioritāšu dēļ internāta ēkas mansarda stāvu radošā centra izveidei neizbūvēja. Toties sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām izveidotas dažas tūristu takas, izliktas norādes un kartes. Tomēr šajā jomā vēl daudz darāmā, jo par novadu tūristiem ir interese, vien jāizveido atbilstīga infrastruktūra.
Lai nu kas, bet kultūras joma novadā ir augstā līmenī. Dažādi ansambļi, pulciņi, vairāk kā desmit vadītājiem te ir, ko darīt. “Mēs Skrīveriem” programmā bija ierakstīts sekmēt mūzikas un mākslas skolas tālāku pilnveidošanos un attīstību. Mūzikas skolai gan ir mazas telpas, bet tā apgādāta ar moderniem mūzikas instrumentiem.
Otra brīvā laika lietderīgas pavadīšanas joma Skrīveros ir sports. Ar iespēju meklēšanu jaunas sporta zāles celtniecībai vēl nav veicies, bet novada rokasbumbas komanda tiek atbalstīta, un kopumā skrīveriešus par mazkustīgiem saukt nevar. Bija ideja, kā novadā noturēt un atbalstīt jauniešus, izveidojot jauniešu centru. Taču nolemts, ka šādi centri ir aktuāli lielākos novados, kur vairāk jauniešu, bet Skrīveros pilnībā pietiek ar ārpusklases un sporta nodarbībām. Bet nodrošināt brīvpusdienas skolā un pirmsskolas izglītības iestādēs izdevās daļēji uz valsts rēķina. Nedaudz piemaksā novada pašvaldība, un skolēni līdz 4. klasei nu pusdienas ēd bez maksas.
Savu granti neredzēt
Vēlētāju apvienības “Kopā novadam” idejas domē pauda divi cilvēki — Iveta Biķerniece un Arnis Zitāns. Viņu apvienības priekšvēlēšanu programmā solījumi bija līdzīgi kā apvienībai “Mēs Skrīveriem”. Tas pats par ES finansēto projektu apguvi, iedzīvotāju atpūtas vietu un tūristu taku izveidi, atbalstu visiem un visur — iedzīvotājiem, organizācijām, uzņēmumiem. Nav gan novadā jūtama lielāka solītā sadarbība ar tūrisma objektu īpašniekiem, bet varēja būt.
Arī pašvaldības policijas izveide bija solīta, bet izlīdzējās ar alternatīvu — palielināt novērošanas kameru skaitu. Īpaši tas attiecas uz iedzīvotāju drošību dzelzceļa stacijas teritorijā. Par nekārtībām Skrīveros šajos gados runāja vismaz pāris reižu. Pirms diviem gadiem augustā centrā bija lauzts un dedzināts, bet vainīgos tā arī nenotvēra.
Vai ir izdevies nodrošināt regulārus autotransporta reisus uz attālākajām novada vietām, lai iedzīvotāji varētu nokļūt Skrīveru centrā un atpakaļ? Tik, cik skolas autobuss kursē, tik ir, un no kurienes lai rastos jauni maršruti? Lai ceļus turētu kārtībā par novada līdzekļiem, bija plānots izveidot grants karjeru. Iecere nav peļama, žēl, ka palika nerealizēta. Dienas centru jaunāko klašu skolēniem kā pagarinātās dienas grupu tā arī neizveidoja, bet, tā kā skolā katrai klasei ir pagarinātās dienas grupa, īpaša centra izveide šķiet diezgan nelietderīga ideja. Tāpat tikai vēlētāju iekārdināšanai kalpoja solījums uzcelt vasaras estrādi.
Nosacīti publiska stipendija
Vēlētāju apvienība “Skrīveri — mūsu novads” priekšvēlēšanu laikā bija par caurspīdīgumu, godīgumu un racionālismu, par godīgu un atklātu pašvaldības darbu. Kā ar to godīgumu un atklātumu bijis, katrs pats sev var pajautāt, bet īpaši pēdējos gados kaut kas ar šīm cilvēciskajām īpašībām kārtībā nebija. Laiku pa laikam uzpeldēja skandāli — par ieilgušo un nelietderīgo dienas centra izveidi tālu prom no novada centra, par speciālistu piesaisti ar ES naudas palīdzību, kuru tomēr nācās atdot devējiem, un citi.
Daudzi no solījumiem bija saistoši maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Piemēram, veikt guļošo slimnieku mājas aprūpi, sniedzot bezmaksas konsultācijas un nepieciešamo medicīnisko palīdzību, un citas ar sociālo sfēru saistītas lietas. Lai iedzīvotāju brīvā laikā pavadīšanu padarītu krāsaināku, tikai nākamajos gados nāksies papūlēties ar pludmales un atpūtas zonas izveidi un labiekārtošanu Daugavas krastā. Līdzīgi kā citi kandidāti, arī “novadnieki” solīja atbalstīt mazo un vidējo uzņēmējdarbību, radot labvēlīgu vidi investīciju piesaistei. Novadā četru gadu laikā nav izveidots neviens nopietns ražošanas uzņēmums.
Līdzīgi kā aizkrauklieši, arī An-dreja Upīša novads vēlas radīt publisko stipendiju un atbalsta fondu talantīgākajiem studentiem ar nosacījumu, ka pēc studijām stipendiātiem jāatgriežas strādāt Skrīveru novada pašvaldības un privātajos uzņēmumos. Ideja ir realizēta daļēji, pirmais pašvaldības stipendiju ieguvušais ir tagadējais vēstures skolotājs, kuram ar skolu noslēgts piecu gadu darba līgums.
Pārskatīt nenozīmē samazināt
Vēlētāju apvienības “Skrīveri — šodien un rīt” solījumi bija piezemēti un pārsvarā aptvēra jauniešu intereses. Solījums atbalstīt topošos un esošos uzņēmējus ir tikai skaisti vārdi bez jebkāda reāla seguma. Jauna tirgus laukuma izveide Skrīveros ieplānota tikai šogad. Toreiz iekārdināšanai balsot par sarakstu noderēja arī solījums pārskatīt pagasta pakļautībā esošo uzņēmumu pakalpojumu kvalitāti un tarifus. Ūdens un kanalizācijas tarifus pārskatīja pērn, un tie kļuva par vieniem no dārgākajiem Latvijā. Bet vai tad viņi solīja samazināt?
Lai solījumu maiss būtu smagāks, tajā sabēra arī tādas frāzes, kā, piemēram, glabāt un pilnveidot skolas tradīcijas, atbalstīt jauniešus ārpusstundu aktivitātēs, organizēt pārrunas ar jauniešiem, sekmēt skolēnu drošību un nodrošināt kontroli, noteikumu ievērošanu utt. Skolēnu vecāku atbalstu ar to, iespējams, var “nopirkt”. Arī ar vārdiem “atbalstīt īpaši talantīgus un spējīgus bērnus”. Kaut gan arī pirms vēlēšanām skolā jau bija iedibināta tradīcija godināt mācību olimpiāžu dalībniekus un sekmīgākos audzēkņus.
Vai šim sarakstam kā nopelnu var piedēvēt pasākuma “Skrīveru mūzikas balva” rīkošanu jau trešo reizi? Tas gan saskan ar nodomu radīt labvēlīgu vidi daudzveidīgu kultūras pasākumu norisei novada kultūras namā, bet mūzikas balvas tradīcijas iedibinātāji ir ar politiku nesaistīti aktīvi jaunieši.
