Rīt vārdadienu svin Kristapi. Šonedēļ tas ir populārākais vārds — tā sauc 7155 vīriešus. Taču šī vārda svinības ir plašākas nekā citu vārdu.
Rīt vārdadienu svin Kristapi. Šonedēļ tas ir populārākais vārds — tā sauc 7155 vīriešus. Taču šī vārda svinības ir plašākas nekā citu vārdu. Kas šajā vārdā tik maģisks?
Lielā Kristapa tēlā latviešu folklora savijusies ar kristietības nostāstu par svēto Kristoforu, kurš glābis cilvēkus grūtās situācijās, nesis viņus pāri upēm un bijis kravu nesējs.
Dzīvo nostāstos un teikās
Kādā no teikām rakstīts — senos laikos, kad pār Daugavu tilta vēl nebijis, dzīvojis liels stiprinieks, vārdā Kristaps. Viņš nesis cilvēkus pāri Daugavai. Velnam tas briesmīgi nepaticis, un viņš gribējis Kristapam atriebties. Reiz naktī pirms divpadsmitiem kāds puišelis lūdzies, lai viņu pārnes pāri upei. Kristaps nav gribējis, jo to darījis tikai dienā. Bet puišelis tik ļoti lūdzies, un Kristaps piekritis. Jo tālāk spēkavīrs zēnu nesis, jo viņš kļuvis smagāks. Daugavas vidū Kristaps noslīcis. Kopš tā laika radusies paraža: kurš pirmoreiz uz Rīgu brauc, tam jābučo Kristaps (Kristapa piemineklis Daugavas malā).
Savukārt kāds cits nostāsts vēsta, ka Lielais Kristaps bijis pārcēlājs, kurš kādā vētrainā naktī savā būdā ielaidis pārnakšņot mazu bērnu. Rītā bērns izgaisis, bet vietā, kur viņš gulējis, atrasta kaudze naudas, par kuru vēlāk uzcelta Rīga.
Mazliet no vēstures
Lielais Kristaps bija viens no senās Rīgas simboliem. Viņa statuju pirmo reizi izgatavoja 1693. gadā pilsētas galvenais tēlnieks Mihails Brinkmanis. 1919. gadā tā tika sabojāta. 1923. gadā koka skulptūras atliekas pārveda uz Rīgas pilsētas muzeju, un līdz 1926. gadam tās bija apskatāmas Doma baznīcas Krustejā. Patlaban vēsturiskā Lielā Kristapa skulptūra apskatāma Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Tās augstums — 2,36 metri.
1997. gadā skulptūru no jauna izgatavoja koktēlnieks Gints Upītis. Tāpat kā senā figūra, tā gatavota no priedes koka bluķa, un tai ir tāds pats krāsojums. Tās izgatavošana izmaksāja 2500 latu. Atjaunoto Kristapu pēc SIA “Rīgas nami” pasūtījuma novietoja Daugavmalā.
Svinības muzejā
Svētdien Lielais Kristaps Vēstures un kuģniecības muzejā Rīgā aicina visus uz vārdadienas svinībām. Lai nodrošinātu veiksmi darījumos, tāpat kā senos laikos to darīja rīdzinieki, Kristapam ap roku varēs apsiet lentīti. Sola, ka milzis izpildīs visas vēlēšanās. Savukārt Kristapa vārdabrāļi, ja pratīs pastāstīt kādu teiku par Rīgu, saņems dāvanu. Muzejā varēs noskatīties arī videofilmu sēriju “Muzeja krātuvēs”. Kolonnu zālē būs koncerts, kurā muzicēs Santa Salmane (vijole) un Jānis Zilberts (klavieres).
Cilvēki ar zelta rokām
Kokneses vidusskolas skolnieces Litas paziņu lokā ir astoņi Kristapi. — Viņi ir foršākie cilvēki, kādus pazīstu, — meitene apgalvo. Turklāt viņi ir ļoti draudzīgi. Par to liecina arī portālā “Draugiem” dibinātās Kristapu domubiedru grupas. Savulaik tajā pavīdēja ideja organizēt Kristapu tikšanos pie statujas Rīgā. Arī populārais vārdu skaidrotājs Gunārs Treimanis šī vārda īpašnieku rakstura vērtējumam piekrīt. Viņš uzskata: “Kristapam piemīt liela atbildības izjūta. Spēj mīlēt un satikt ar saviem tuviniekiem. Cilvēks ar zelta rokām. Veikls, zinošs savas profesijas pārstāvis. Prot konkurēt ar pārējiem. Labprāt ironizē par neveiksminiekiem un slaistiem. Īsts biznesmeņa tips ar goda izpratni. Mūžam neremdināms rosmē un gādībā.” Šim apgalvojumam pievienojas arī Odzienas pamatskolas 9. klases skolēns Kristaps Freimanis. Viņam savs vārds ļoti patīk, tāds skolā viņam esot vienīgajam. Kristapa paziņas esot divi puiši ar šādu vārdu — abi ļoti jauki cilvēki.
Arī aizkrauklietes Marinas sešus gadus veco dēlu sauc Kristaps. — Šo vārdu dēlam izvēlējās vīrs. Es gribēju Kasparu. Tā kā pazinu vairākus jautrus, atraktīvus, centīgus, godprātīgus zēnus, kurus sauc Kristaps, vīra izvēlei neiebildu. Turklāt man šķita, ka šim vārdam ir kristīga pieskaņa, — Marina paskaidro.
