“Nākamgad Aizkrauklei būs 45 gadi, bet 2017. gadā — jau 50, tādēļ Aizkraukles krievu biedrība “LAD” vēlas iestādīt koku aleju pilsētas dibinātāju un Pļaviņu HES celtnieku piemiņai. Pirms gada domei uzrakstījām iesniegumu, taču nekādas konkrētas atbildes vēl nav,” stāsta biedrības pārstāvis Viktors Petuhovs.
Iesniegumā ierosināts pensionāriem kopā ar bērniem un mazbērniem iestādīt koku aleju pļavā iepretim Aizkraukles novada ģimnāzijai — tas ir laukums līdzās veikala “Beta” jaunbūvei. “LAD” pārstāvji vēlas arī izveidot akmenī kaltu uzrakstu, veltītu alejas stādītājiem, tagadējiem pensionāriem un kādreizējiem HES celtniekiem.
“Uzskatām, ka Aizkrauklei tuvojas nozīmīga jubileja, tādēļ mēs ļoti vēlamies saņemt pozitīvu un konkrētu atbildi,” saka Viktors Petuhovs.
Aizkraukles novada pašvaldības vadītājs Leons Līdums atceras, ka krievu kopienas pārstāvim Viktoram Ivančikovam pirms gada ir uzrakstīta vēstule. Tajā teikts, ka novada domes attīstības komisija ieceri atbalsta, bet nodoms vēl jāizskata būvvaldē, kura izvērtēs un sniegs priekšlikumus par piemiņas vietas izveides iespējām. Līduma kungs atzīst, ka šī jautājuma izskatīšana ir ieilgusi, un sola to risināt.
Savukārt Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs atceras, ka šis jautājums pēc iesnieguma saņemšanas ar biedrības pārstāvjiem ir arī pārrunāts un vieta alejai iepretim ģimnāzijai ir noraidīta. Saskaņā ar pilsētas teritoriālās attīstības plānu tur nav zaļā zona, pļavā ir paredzēta vieta apbūvei — ģimnāzijas sporta laukumam vai pilsētas sākumskolai.
“Toreiz norunājām, ka no biedrības gaidām citus konkrētus priekšlikumus, kur vēl un kādus kokus tā vēlas stādīt, cik daudz līdzekļu vajadzēs, lai dome varētu lemt par iespējamo palīdzību. Kokus nedrīkst stādīt, kur pagadās — alejai izvēlētā vieta nedrīkst būt pretrunā ar pilsētas attīstības plānu, tai ir jāiekļaujas apkārtējā ainavā, tā nedrīkst traucēt komunikācijām. Vispirms ir jāizstrādā projekts, taču pagaidām biedrībai ir tikai ideja, kuras īstenošanu tā gaida no pašvaldības. Mēs varam tikai palīdzēt, bet idejas īstenošana jāuzņemas pašai biedrībai,” uzsver Zēberga kungs.
Savukārt Viktors Petuhovs domā, ka pašvaldība pati varētu noteikt vietu koku alejai, jo tai ir zināms pilsētas attīstības plāns un speciālisti, un atbalstīt finansiāli, jo biedrībai naudas nav. “Mēs jau neesam speciālisti, nezinām, kādus kokus labāk stādīt. Tie varētu būt bērzi vai kļavas, bet varbūt liepas vai kādi citi koki,” domā Viktors Petuhovs.
Pilsētas galvenais arhitekts Juris Letinskis atzīst, ka alejā jābūt vismaz 20 kokiem — pa 10 katrā pusē, jābūt celiņam un piemiņas zīmei. Tās varētu būt liepas vai ozoli, tomēr pašlaik ir grūti iedomāties, kur pašvaldības zemē tādu aleju varētu veidot, jo brīvas zemes maz. “Varbūt biedrība varētu lūgt, lai kāds zemes privātīpašnieks uzdāvina savu zemi alejas veidošanai?” rosina arhitekts.
